http://www.la.lv/vdk-interesejusi-dazadu-socialo-slanu-cilveki-ka-garidznieki-un-aktieri-ta-metinataji
Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem “čekas maisiem” publiskota interneta vietnē “kgb.arhivi.lv”, 20.12.2018.
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks – kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos “čekas maisos” atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem, liecina 20.decembrī publiskotā informācija par bijušās VDK ziņotājiem.
Vairums aģentūras LETA sazvanīto cilvēku, kuru vārdi atrodami kartotēkā, uzsvēra, ka tiesā ir pierādījuši, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, vai arī atzina, ka ir nonākuši saskarsmē ar “čekas” darbiniekiem, taču tas noticis saistībā ar kādu konkrētu gadījumu, nevis viņi bijuši regulāri ziņotāji.
Latvijas Nacionālā arhīva vietnē “kgb.arhivs.lv” atrodamā informācija liecina, ka par aģentiem tikuši vervēti visdažādāko jomu pārstāvji, aptverot visu Latvijas PSR teritoriju.
Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par “čekas maisu” saturu ir “informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā”, proti, bez tiesas sprieduma nevar apgalvot, ka kartotēkās minētie cilvēki tiešām sadarbojušies ar VDK.
Daudzi no “čekas maisos” minētajiem ir tiesājušies un tiesā pierādījuši, ka apzināti ar VDK nav sadarbojušies.
Publiskotajos “čekas maisos” atrodami, piemēram, atsevišķu kultūras darbinieku vārdi.
Kultūras darbinieki, ar kuriem aģentūrai LETA izdevās sazināties, norādīja, ka viņu vārda parādīšanās VDK dokumentos ir pārsteigums, un uzsvēra, ka viņi neesot ziņojuši VDK. Publiskotajos dokumentos atrodams, piemēram, dziedātājs un Latvijas šlāgeraptaujas vadītājs Guntis Skrastiņš, aktieris Jānis Jarāns, Latgales dzejnieks Antons Kūkojs, mūžībā aizgājušais aktieris Harijs Spanovksis, rokgrupas “Līvi” dalībnieks Aivars Brīze, mūziķis Roberts Gobziņš un gleznotāja Maija Tabaka.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos, Skrastiņš ticis vervēts 1983.gadā un viņam dots pseidonīms “Modris”.
Dziedātājs aģentūrai LETA norādīja, ka viņa datu atrašanās “čekas maisos” ir liels pārsteigums. Viņš gan pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar kādu viņa pratināšanas reizi 1983.gadā. Kā atminējās Skrastiņš, viņš ticis aicināts uz vienu vienīgo sarunu ar “trīs vīriem” par to, vai viņš varot apliecināt, ka kāds krievu aktieris uz ielas spēlējis saksofonu.
Skrastiņš atceras, ka toreiz viņam lika notikumu rakstiski aprakstīt, tomēr viņš atteicies to darīt. Pēc tam viņam tika uzdoti jautājumi, uz kuriem viņš atbildējis, savukārt papīru, uz kura bijusi viņa liecība, viņš parakstījis. “Gribot, negribot, varbūt tā bija mana vienīgā kļūda, ka papīru, uz kura bija atbildes uz jautājumiem, es parakstīju. Un vairāk nekāda sakara man absolūti nav bijis,” uzsvēra dziedātājs. Tāpat Skrastiņš piebilda, ka informācijā, kas par viņu redzama dokumentos, ir būtiskas kļūdas, jo dzimšanas gads, mēnesis, kā arī viņa dzimšanas vieta ir nepareiza.
Aktieris Jarāns saskaņā ar dokumentiem tāpat esot vervēts 1983.gadā, viņa segvārds esot bijis “Ivars”.
Kā aģentūrai LETA sacīja aktieris, viņš nav zinājis, ka atrodas tā sauktajos “čekas maisos”. Jarāns sacīja, ka ziņojis VDK viņš neesot, norādot, ka kādreiz bijis tā saucamais “fartsovšķiks”, kad dzīvoja ostas rajonā, kā rezultātā viņam bijusi saskarsme ar ārzemniekiem. Reiz, kā stāstīja aktieris, viņš ticis noķerts un viņam piedāvāts, vai nu aiziet no teātra vai parakstīties.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos Latgales dzejnieks Antons Kūkojs vervēts 1981.gadā, viņam piešķirot pseidonīmu “Jāzeps”, bet aktierim Spanovksim bijis segvārds “Haris”. Kartotēkā atrodama arī kartiņa ar rokgrupas “Līvi” dalībnieka Aivara Brīzes vārdu, tomēr viņš ir iekļauts kategorijā “vervēšanas rezerve”. Turklāt kartiņa reģistrēta 1990.gada decembrī, jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un mēnesi pirms janvāra barikāžu sākuma. Visi minētie jau ir aizgājuši viņsaulē.
Par vairākiem kultūras darbiniekiem, kuru vārds varētu būt sastopams tā sauktajos “čekas maisos”, publiski jau bija izskanējusi informācija, tostarp mūziķi Robertu Gobziņu un gleznotāju Maiju Tabaku. Pēc dokumentos paustā, gleznotāja Tabaka esot vervēta 1976.gadā, viņai dodot pseidonīmu “Viktorija”. Viņas kartītei pāri ar sarkanu pildspalvu ir krieviski rakstīts “signaļnaja”. Mūziķim Gobziņam esot ticis piešķirts segvārds “Lunis”.
Tāpat bijušās VDK dokumentos atrodams dramaturga Jāņa Jurkāna vārds, Rīgas Kinostudijas režisora Rolanda Kalniņa vārds, aktiera Andra Bērziņa vārds, režisores Vijas Beinertes vārds, režisora Arvīda Krieva vārds, režisora Jāņa Streiča vārds, aktiera Rolanda Zagorska vārds u.c.
“Maisos” atrodama arī virkne kādreizējo vai esošo pašvaldību darbinieku. Piemēram, no pašreizējā Rīgas domes sasaukuma dokumentos ir arī deputāta Mihaila Kameņecka (“Saskaņa”) vārds, kurš esot vervēts 1990.gadā un darbojies ar segvārdu “Aleksejs”. Kameņeckis sarunā aģentūrai LETA atzina, ka zinājis par savu atrašanos “maisos”, tādēļ pirms vairāk nekā desmit gadiem par to vērsies tiesā, kura sadarbības faktu nav konstatējusi. “Savulaik biju PSRS džudo izlases tiesnesis un daudz ceļoju pa dažādām valstīm. Iespējams, tādēļ kādam varēja būt interese mani kur reģistrēt, taču nekāda sadarbība ar VDK man nav bijusi,” sacīja deputāts.
Tāpat “maisos” atrodams 1942.gadā dzimušais Rīgas domes deputāts Igors Solovjovs. Ieraksts liecina, ka Solovjovs it kā vervēts 1985.gadā un iekļauts kategorijā “kandidāts īpašiem periodiem”. Solovjovs sarunā aģentūrai LETA sacīja, ka par sava vārda atrašanos čekas maisos nav zinājis un ir par to pārsteigts. “Turklāt 8.Saeimā es strādāju Ārlietu komisijā un man bija pielaide valsts noslēpumam,” sacīja deputāts, norādot, ka ar VDK nav sadarbojies.
VDK dokumentos atrodams arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vārds.
AT preses pārstāve Rasma Zvejniece aģentūrai LETA teica, ka AT priekšsēdētājs neuzskata par nepieciešamu atgriezties pie jautājumiem, kas jau detalizēti vērtēti un analizēti, viņam kandidējot uz AT priekšsēdētāja amatu un saņemot ar šo amatu saistīto nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam gan 2008.gadā, gan atkārtoti 2015.gadā. Tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka Bičkovičs nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo VDK, ir spēkā, norādīja AT pārstāve.
“Čekas maisos” minēts arī Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, kuram aģenta kartītē dots segvārds “Slaviks”. Kartītes dati norāda, ka Naglis vervēts 1990.gadā. Medijos Nagļa vārda izskanēja tad, kad viņa vadītais tiesas sastāvs atzina, ka vēsturnieks Gatis Liepiņš publikācijā “Ogres kolaboranta slavināšana”, nosaucot PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu par “kolaborantu”, ir paudis nepatiesību un nodarījis morālo kaitējumu Laizāna dēlam un atraitnei. Zemgales apgabaltiesa šo Nagļa lēmumu atcēla. Ar pašu Nagli aģentūrai LETA piektdien neizdevās sazināties.
VDK dokumenti liecina, ka vervēts ļoti daudz izglītības darbinieku, zinātnieku un studentu.
Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, kurš VDK dokumentos atrodams ar segvārdu “Juris”, par savu atrašanos “čekas maisos” uzzinājis pirms pieciem gadiem – ziņas saņemtas neoficiāli. Iesniedzot oficiālu informācijas pieprasījumu un pārliecinoties par savu atrašanos “maisos”, Muižnieks vērsies prokuratūrā. Vēlāk tiesa atzina, ka sadarbības fakts ar čeku nav konstatēts. Domājot par iemesliem savai būšanai kartotēkā, Muižnieks pieņēmis, ka tas saistīts ar viņa ārzemju komandējumiem, kuros viņš bija devies saistībā ar zinātni un pētniecību. Muižnieks pieļauj, ka arī pārējie LU kādreizējie rektori – Juris Zaķis, Ivars Lācis un Mārcis Auziņš, kas tāpat kā viņš atrodami “maisos”, tajos varētu būt tikuši iekļauti tāda paša iemesla dēļ.
LU pasniedzējs Rolands Tjarve ar segvārdu “Rihards”, kurš VDK esot ticis vervēts 1986.gadā, aģentūrai LETA sacīja, ka par savas kartiņas esamību “čekas maisos” nav zinājis. Viņš skaidroja, ka vienīgais iemesls, kāpēc viņš ir minēts “čekas maisos”, ir tāpēc, ka 1984.gadā, studiju laikā, esot pirmajā kursā, iesaukts iekšlietu karaspēkā un aizsūtīts uz Ziemeļkaukāzu speciālā apakšvienībā, apsargājot par īpaši smagiem noziegumiem notiesātus noziedzniekus.
Tjarve uzsvēra, ka divu gadu laikā, kurus pavadīja šajā apakšvienībā, divas vai trīs reizes nācies konvojēt apsūdzētos uz tiesu, kā arī pirms un pēc šī konvoja bijusi jāiziet instruktāža un jāparakstās, ka neizpaudīs neko par redzēto tiesā un VDK izolatorā. “Tas ir vienīgais kontakts man ar “čeku”, kā arī vienīgais izskaidrojums, kā varēja rasties mana kartīte šajā arhīvā. Mana sirdsapziņa ir tīra, es neesmu darījis nekādu kaitējumu cilvēkiem,” sacīja Tjarve. Vienlaikus viņš norādīja, ka dosies uz tiesu, “lai pierādītu, ka nekad nav sadarbojies ar VDK”.
Tāpat publiskotajos VDK dokumentos redzams akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārds, Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centra dibinātāja Gunta Liberta vārds, bijušās Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas Valdas Podkalnes vārds, vēsturnieka Antonija Zundas vārds, kurš esot bijis kā kandidāts īpašiem periodiem, zinātnieka Broņislava Leščinska vārds, Vācijā dzīvojošā ķīmiķa Kurta Švarca vārds, fiziķa Andra Šternberga vārds u.c.
Krievijas “Radio Svaboda” vēsta, ka
VDK dokumentos atrodams arī Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra jeb laicīgajā dzīvē Aleksandra Kudrjašova vārds.
Viņš esot vervēts 1982.gadā un viņam dots segvārds “Lasītājs”. Tāpat VDK parādās citu garīdznieku vārdi, piemēram, pirmais Latvijas katoļu kardināls Julijans Vaivods, kurš esot vervēts 1948.gadā, piešķirot segvārdu “Omega”.
VDK vervējusi arī daudzus tā laika žurnālistus. Ar žurnālistu Daini Lemešonoku, kurš vervēts 1987.gadā ar pseidonīmu “Namejs”, bijušo žurnālistu un savulaik populārā starptautiskā mūzikas industrijas foruma “Forte Riga” vadītāju Māri Liedi, radio galveno redaktoru Jāni Ozolu, kā arī LPSR Valsts Televīzijas un radioraidījumu komitejas TV propagandas redakcijas pārstāvi Jāni Gavaru aģentūra LETA mēģināja sazināties, taču nesekmīgi.
Publiskotajos dokumentos redzami arī žurnālista Anatolija Kreipāna un Atmodas laika raidījuma “Labvakar” vadītāju Edvīna Inkēna, Jāņa Šipkēvica un Ojāra Rubeņa vārdi. No trijotnes vissenāk esot vervēts Inkēns – 1981.gadā, 1986.gadā esot vervēts Šipkēvics, savukārt 1988.gadā – arī Rubenis.
VDK dokumentos redzams arī kāds 1957.gada 14.maijā dzimis Valdis Valters ar segvārdu Stīvs. Bijušais basketbolists Valdis Valters ir dzimis šajā gadā, taču citā datumā – 4.augustā. Bijušais sportists sociālajā tīklā “Twitter” ir noliedzis savu sadarbību ar VDK, jo viņa dzimšanas dati ir citi. Valters uzsver, ka nav rakstījis nevienu ziņojumu un arī kartiņā minētais vervētāja uzvārds viņam esot pilnīgi nepazīstams.
“Es brīnos par daudziem, kuri tanī laikā rakstīja par mani, bet tur nav! Mēs nojautām, kuri tie bija, un viņi arī neslēpās. Kartiņa izskatās pēc “fake”,” norāda bijušais sportists. “Maisos” atrodama kartiņa ar kādreizējā “VEF” basketbola komandas kapteiņa Oļģerta Jurgensona vārdu. Dokumentos figurē arī ilggadējās Latvijas PSR mākslas vingrošanas izlases vecākās treneres Baibas Kaimiņas vārds ar segvārdu “Bumba”.
“Čekas maisos” atrodami arī vairāku sabiedrībā zināmu uzņēmēju vārdi, no kuriem daļas vārdu šajā kontekstā līdz šim nebija publiski izskanējuši. Ar dažiem no uzņēmējiem neizdevās sazināties. Kādam viņu vārda parādīšanās “maisos” neesot pārsteigums.
“Čekas maisos” atrodams ilggadējā telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelekom” prezidenta Gundara Strautmaņa vārds.
Viņa segvārds bijis “Ekrāns”. Strautmanis aģentūrai LETA apliecināja, ka viņa vārds VDK dokumentos parādās saistībā ar tolaik ieņemtu augstāku amatu. “Man nekādu pārsteigumu par to nav, jo biju apvienībā “Alfa” ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā un padomju laikā man bija augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam,” sacīja Strautmanis. Viņš teica, ka nav vērsies tiesā par sadarbības fakta neatzīšanu ar čeku. “Es neesmu īpaši par to, kā tautā saka, “cepies”, jo man šajā ziņā sirdsapziņa ir absolūti tīra, nevienam nekādu ļaunumu neesmu nodarījis,” sacīja Strautmanis.
Vakardien publiskotajos dokumentos atrodams uzņēmēja, ēdināšanas kompleksa “Lido” īpašnieka Gunāra Ķirsona vārds.
Kā liecina informācija Latvijas Nacionālajā arhīvā, viņš esot vervēts 1982.gada jūnijā. Ķirsonam ticis piešķirts pseidonīms “Alfa”. Ar Ķirsonu aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties.
“Maisos” atrodama arī uzņēmēja, miljonāra Jevgēņija Gomberga vārds, kurš ir lielākais uzņēmuma SIA “Teikas nami” īpašnieks (97,07%), kā arī SIA “B221” līdzīpašnieks (75%) un izņēmuma “Kuratorija” līdzīpašnieks (25%). Gomberga segvārds šajos sarakstos ir Jūdžins. Tāpat kartītēs atrodams kādreizējā kādreizējā “Banka Baltija” Uzraudzības padomes vadītāja Aleksandra Laventa vārds.
VDK dokumentos atrodami arī citi uzņēmējdarbībā strādājošu cilvēki vārdi – Ventspils uzņēmējs Genādijs Ševcovs, Aldis Čeksters, Valdis Lokenbahs, Haims Kogans, lai arī šīs personas gadījumā par diviem gadiem atšķiras norādītais dzimšanas gads, bijušais grāmatu apgāda “Atēna” vadītājs Pēteris Jankavs u.c.
Dokumentos atrodami arī krietni senāk savervēti cilvēki, piemēram, Vidvuds Šveics ar segvārdu Apogs, par kura sadarbību ar “čeku” vēsturnieki vēstījuši jau iepriekš. Viņš kā VDK aģents pēckara gados uzdots par viltus mežabrāli, lai iefiltrētos Rietumu dienestos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru