Ansis Īvāns,
Marta sākumā Lielbritānijā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts bijušais Krievijas izlūkdienestu aģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, aizsākot starptautisku skandālu. Londona notikušajā vainoja Krieviju un uz to reaģēja, izraidot 23 Krievijas diplomātus, kurus valdība nekautrējoties sauca par spiegiem, kas strādājuši diplomātiskajā aizsegā. Portāls "Delfi" skaidro, kāpēc diplomāti tiek saukti par spiegiem un vai tam ir kāds pamatojums?
Londona pēc Skripaļa saindēšanas brīdināja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina radītajiem ilgtermiņa draudiem un mudināja arī citas Eiropas valstis izraidīt "Krievijas izlūkošanas aģentus", lai sagrautu Kremļa spiegošanas tīklu Eiropā.
Lielbritānijai solidaritāti izrādīja vairāk nekā divdesmit rietumvalstis, izraidot vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus, kas medijos tiek dēvēti arī par spiegiem. Intervijā portālam "Delfi" no Anglijas un Eiropas izraidītos krievu diplomātus par "izlūkošanas virsniekiem" sauca arī ievērojamais Krievijas un Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.
Austrālija paziņoja, ka divi tās izraidītie Krievijas diplomāti ir "nedeklarēti izlūkošanas virsnieki".
Krievijas diplomātu tīkls
Runām, ka ap 150 krievu diplomātu izraidīšana nopietni ietekmētu Maskavas izlūkošanas spējas, visticamāk, nav īsta pamatojuma, ja ņem vērā, ka Krievijas starptautiskā klātbūtne ir ievērojama.
Krievijai ir 242 diplomātiskās pārstāvniecības visā pasaulē, to skaitā 143 vēstniecības, 87 konsulāti un 12 cita veida diplomātiskās misijas, aptverot 145 valstis, liecina raidsabiedrības BBC dati.
Krievijas diplomātiskais tīkls saskaņā ar globālo indeksu ir ceturtais lielākais pasaulē. Maskavu apsteidz tikai ASV, Ķīna un Francija.
Precīzs Krievijas nodarbināto diplomātu skaits pasaulē nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tie varētu būt vairāki tūkstoši, neskaitot slēptos vai nedeklarētos izlūkošanas aģentus, kas strādā ārpus vēstniecību un konsulātu sienām, skaidro BBC.
Salīdzinājumam, Lielbritānijai ir 1600 ārvalstīs strādājošu diplomātu, atzīmē raidsabiedrība.
Krievijas plašais diplomātu tīkls atspoguļo tās imperiālo vēsturi un Aukstā kara laika pozīciju, analizē medijs. Tas atspoguļo Maskavas globālo ambīciju apjomu.
Latvijā prioritāte – militārā spiegošana
Būtiskāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai rada Krievijas specdienesti, kuriem "ne vēriena, ne agresivitātes ziņā" nespēj tuvoties neviena cita ārvalsts, teikts Drošības policijas 2017. gada pārskatā.
Krievijas izlūkošanas prioritātes Latvijā ir valsts drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma, secināts ziņojumā.
Arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2017. gada pārskatā norādīts, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. Turklāt darbs notiek, gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.
Plašāku informāciju par Krievijas spiegošanas aktivitātēm SAB portālam "Delfi" nesniedza, paskaidrojot, ka šī informācija ir klasificēta.
Ar ārējo izlūkošanu Krievijā nodarbojas Federālais drošības dienests (FDD), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Tiek uzskatīts, ka ar politisko spiegošanu nodarbojas SVR, bet ar militāro GRU, kas arī nozīmē, ka šim dienestam varētu būt nozīmīga loma Latvijas izspiegošanā.
Par Krievijas izlūkošanas aktivitāti liecina arī kaimiņvalstu dienestu darbība. 2014. gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sākās bruņoti nemieri Ukrainas austrumos, Igaunijas Drošības policija (KaPo) izraidīja vairākus spiegus, kas darbojušies diplomātiskajā aizsegā.
Tā nav vienīgā reize, kad no Igaunijas izraidīti Krievijas diplomāti. Piemēram, divi kaimiņvalsts pārstāvji izraidīti arī 2017. gadā, tiesa, nepaskaidrojot, vai tas saistīts ar spiegošanu.
No Lietuvas 2014. gadā tika izraidīts Krievijas konsuls Klaipēdā Vladimirs Maligins, kurš kaimiņvalsts dienestu ieskatā bijis aktīvs SVR virsnieks. Savukārt šogad martā, atbalstot Lielbritānijas nostāju Skripaļa indēšanas lietā, Lietuva izraidīja trīs krievu diplomātus, tostarp militāro atašeju.
Latvija diplomātu izraidīšanā bijusi lēnāka. Solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa indēšanas lietā, martā no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs . Ārlietu ministrijā portālam "Delfi" apstiprināja, ka šis kopš 2014. gada ir vienīgais zināmais Krievijas diplomātu izraidīšanas gadījums.
Jāņem vērā, ka teorētiski varētu notikt arī tā saucamās klusās izraidīšanas, kad par diplomātu un citu personu izsūtīšanu no valsts netiek ziņots publiski. Valdības un drošības iestādes par šādiem gadījumiem komentārus nesniedz.
Taču uzskatīt, ka Latvijā Krievijas spiegošanas aktivitātes nenotiek, nav pamata. Par to liecina gan Drošības policijas pārskats, gan NATO noslēpumu spiegojušā "Latvijas dzelzceļa" darbinieka aizturēšana.
Neskaitot diplomātus, kopumā kopš 2014. gada Igaunijā par spiegošanu arestētas 10 personas, Lietuvā astoņas, bet Latvijā divas, liecina "RE:Baltica" apkopotā informācija.
GRU darbība un diplomātija
Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU) ir Krievijas armijas sastāvdaļa, kas vāc informāciju militāro operāciju plānošanas vajadzībām un bieži tiek saistīta ar spiegošanas aktivitātēm.
Par GRU darbībām un metodēm daudz pasaulei ir atklājis šīs organizācijas 1978. gada pārbēdzējs Viktors Suvorovs jeb īstajā vārdā Vladimirs Rezuns. Viņam Krievijā joprojām ir spēkā nāvessods.
GRU darbību Suvorovs aprakstījis darbos "Akvārijs" un "Spiegošanas pamati".
GRU stratēģiskās izlūkošanas līmenī nodarbojas ar stratēģiskas informācijas ieguvi, operāciju sagatavošanu un realizāciju Krievijas militāro interešu nodrošināšanai, bet operacionālā līmenī strādā Bruņoto spēku vienību interesēs, lai iegūtu informāciju konkrētu militāro operāciju sagatavošanai.
GRU stratēģiskajā virzienā strādājošie virsnieki izmantojot dažādus piesegus. "Legālais" – uzdošanās par Krievijas diplomātiem un tirdzniecības pārstāvniecību darbiniekiem. "Puslegālais" – uzdošanās par lielo valsts uzņēmumu darbiniekiem, žurnālistiem un citu profesiju pārstāvjiem. "Nelegālais" – uzdošanās par pilnīgi citu personu.
Diplomātiskais piesegs tiek uzskatīts par visdrošāko, jo sniedz virsniekam diplomātisko imunitāti. Saskaņā ar Suvorova teikto GRU virsnieki iedalāmi vai nu militāri diplomātiskajos (Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki), vai tādos, kam ir civili diplomātiskais piesegs.
Ja pēdējie nav tik viegli identificējami, tad militārā atašeja biroja darbinieki jau automātiski ir GRU virsnieki, atklāja Suvorovs. Tāpēc Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki parasti ir pretizlūkošanas dienestu interešu lokā.
Šāda prakse – militāro atašeju un viņa biroju ārvalstīs izmantot primāri spiegošanas, nevis militāri diplomātiskajām attiecībām – Krievijā esot mantota vēl no PSRS pirmsākumiem.
Par to, cik un kādi GRU virsnieki Latvijā varētu izmantot diplomātisko piesegu, publiskas informācijas nav. Taču, ka tādi Latvijā darbojas, varētu liecināt, piemēram, vēstniecības 2. sekretāra Aleksandra Sazonova izraidīšana no valsts, Latvijai solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa lietā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis portālam "Delfi" norāda, ka likums neļauj sniegt padziļinātu informāciju par konkrētām personām un gadījumiem un komentēt, vai diplomātiskais piesegs tiek izmantots izlūkošanai.
Taču viņš atzīst, ka nevienam, arī žurnālistiem, nav noslēpums, ka Krievija diplomātisko piesegu bieži izmanto spiegošanas vajadzībām.
Pieņemot, ka izraidāmo diplomātu izvēle nav nejauša, un pamatojoties uz drošības dienestu informāciju, var spekulēt par Sazonova iespējamo saistību ar spiegošanu.
GRU virsnieki tiek apmācīti Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba militāri diplomātiskajā akadēmijā, kur tiekot apgūtas arī praktiskas vervēšanas iemaņas. Īpaši bīstami un pieredzējuši, pēc Suvorova teiktā, ir militārie atašeji.
Saskaņā ar Suvorova rakstīto militārā atašeja biroja darbinieku primārais uzdevums ir informācijas ieguve dažādos veidos, tostarp vervējot vietējos iedzīvotājus.
Krievijas vēstniecības Latvijā diplomātu korpusā darbojas 26 cilvēki un militārais atašejs ir Andrejs Lobovs (attēlā pa kreisi), liecina informācija diplomātiskās pārstāvniecības tīmekļa vietnē.
Lobovs militārā atašeja pienākumus Latvijā pilda kopš 2014. gada. Pirms tam viņš bijis militārais atašejs Armēnijā un Zimbabvē. Lobovs ir ieņēmis vadošus amatus Krievijas bruņoto spēku Sauszemes spēku Galvenajā štābā Maskavā un dienējis sakaru vienībās Krievijas bruņoto spēku Maskavas un Aizbaikāla kara apgabalos, skaidrots Latvijas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē.
Lobova palīgs Latvijā ir majors Aleksandrs Gorkajevs (attēlā pa labi).
"Līdz šim majors A. Gorkajevs ir dienējis Personāla militārās apmācības un rezerves departamentā Maskavā, kā arī elektroniskās karadarbības vienībās Krievijas bruņoto spēku Dienvidu un Ziemeļkaukāza kara apgabalos. Majors A. Gorkajevs ir absolvējis militārās izglītības un zinātnes centru "Krievijas Federācijas Bruņoto spēku integrētās karadarbības akadēmija"," teikts ministrijas paziņojumā par Gorkajeva akreditāciju darbam Latvijā.
Informācija militāro operāciju veikšanai
GRU operacionālās izlūkošanas virziens vāc informāciju Krievijas armijas vienību vajadzībām, lai tās spētu īstenot operācijas. Šī līmeņa izlūkošana, visticamāk, nodarbojas ar informācijas vākšanu par Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un aizsardzības sistēmu, lai kara vai lokāla bruņota konflikta gadījumā maksimāli ātri īstenotu vienību un kritisku infrastruktūras objektu neitralizāciju.
Šī līmeņa izlūkošanas intereses ir mērķa valsts bruņoto spēku vienību izvietojums, personālsastāvs, tehnikas skaits, pārvietošanās un cita veida informācija. Kā norāda Suvorovs, atšķirībā no stratēģiskās izlūkošanas operacionālā līmeņa izlūkošana tiek vadīta no Krievijas.
Arī SAB ziņojumā atzīsts, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes tiek veiktas gan diplomātiskā piesegā, gan no Krievijas teritorijas.
Šim uzdevumam ir noderīgi savervēti vietējie iedzīvotāji. Jāatgādina, ka 2016. gadā Latvijā aizturētais "Latvijas dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs regulāri pārfilmējis novērošanas kameru kadrus, kuros redzama NATO vienību pārvietošanās pa dzelzceļu.
Savukārt 2017. gadā aizdomās par spiegošanu Krievijas Federācijas labā aizturētais Latvijas pilsonis nodarbojies ar informācijas vākšanu un aktivitātēm militārajos objektos Alūksnes apkārtnē.
2017. gada nogalē Lietuvā trīs personas aizturētas aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. No tām viens bija Šauļu militārās bāzes civilais darbinieks, kā arī kāda persona, kas sistemātiski novērojusi Klaipēdas ostu.
Savukārt Igaunijā 2015. gadā aizturēts kontrabandists Aleksandrs Rudņevs, kurš Krievijai sniedzis informāciju par Igaunijas stratēģiskajiem objektiem, armiju un tās tehnikas pārvietošanos, kā arī robežsardzi.
2017. gadā Igaunijā notiesāts Krievijas pilsonis Artjoms Zinčenko, kurš GRU sniedzis informāciju par stratēģiskajiem objektiem, armiju un tehnikas pārvietošanos.
Šie gadījumi ļauj nojaust par iespējamām GRU operacionālā līmeņa izlūkošanas aktivitātēm mūsu reģionā.
GRU pakļautībā ir arī īpašas labi sagatavotas speciālo operāciju vienības. To uzdevums ir darboties pretinieka aizmugurē, veikt izlūkošanu, diversijas un nekonvencionālos uzdevumus, apmācīt vietējos kaujiniekus.
Šo grupu darbība, kā tiek uzskatīts, novērota gan 2008. gadā Gruzijā, gan pēdējo gadu notikumos Ukrainas austrumos. Viena no GRU specvienības brigādēm ir izvietota netālu no Latvijas robežas Pleskavas apgabalā.
Situācija tiekot kontrolēta
Krievija mēģina izmantot dažādas informācijas vākšanas metodes, stāsta Latkovskis, norādot, ka nedrīkst sīkāk komentēt "Delfi" jautājumu par to, vai Krievijas diplomāti Latvijā varētu būt piesegā strādājoši izlūkošanas virsnieki un vai pēdējo gadu Ukrainas notikumu kontekstā to darbība Latvijā ir pieļaujama.
"Mēs kontrolējam situāciju. To es jums saku kā viens no Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes locekļiem," uzsver Latkovskis.
Ja Latvija būtu viena, savākt nepieciešamo izlūkošanas informāciju būtu ļoti grūti, taču, esot daļai no Eiropas Savienības (ES) un pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO, informāciju sniedz arī partneri, viņš skaidro.
"Mums ir diezgan pilnīga informācija par Krievijas izlūkošanas aktivitātēm," apliecina Latkovskis.
Lielbritānijai solidaritāti izrādīja vairāk nekā divdesmit rietumvalstis, izraidot vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus, kas medijos tiek dēvēti arī par spiegiem. Intervijā portālam "Delfi" no Anglijas un Eiropas izraidītos krievu diplomātus par "izlūkošanas virsniekiem" sauca arī ievērojamais Krievijas un Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.
Austrālija paziņoja, ka divi tās izraidītie Krievijas diplomāti ir "nedeklarēti izlūkošanas virsnieki".
Krievijas diplomātu tīkls
Krievijai ir 242 diplomātiskās pārstāvniecības visā pasaulē, to skaitā 143 vēstniecības, 87 konsulāti un 12 cita veida diplomātiskās misijas, aptverot 145 valstis, liecina raidsabiedrības BBC dati.
Krievijas diplomātiskais tīkls saskaņā ar globālo indeksu ir ceturtais lielākais pasaulē. Maskavu apsteidz tikai ASV, Ķīna un Francija.
Precīzs Krievijas nodarbināto diplomātu skaits pasaulē nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tie varētu būt vairāki tūkstoši, neskaitot slēptos vai nedeklarētos izlūkošanas aģentus, kas strādā ārpus vēstniecību un konsulātu sienām, skaidro BBC.
Salīdzinājumam, Lielbritānijai ir 1600 ārvalstīs strādājošu diplomātu, atzīmē raidsabiedrība.
Krievijas plašais diplomātu tīkls atspoguļo tās imperiālo vēsturi un Aukstā kara laika pozīciju, analizē medijs. Tas atspoguļo Maskavas globālo ambīciju apjomu.
Latvijā prioritāte – militārā spiegošana
Būtiskāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai rada Krievijas specdienesti, kuriem "ne vēriena, ne agresivitātes ziņā" nespēj tuvoties neviena cita ārvalsts, teikts Drošības policijas 2017. gada pārskatā.
Krievijas izlūkošanas prioritātes Latvijā ir valsts drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma, secināts ziņojumā.
Arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2017. gada pārskatā norādīts, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. Turklāt darbs notiek, gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.
Plašāku informāciju par Krievijas spiegošanas aktivitātēm SAB portālam "Delfi" nesniedza, paskaidrojot, ka šī informācija ir klasificēta.
Ar ārējo izlūkošanu Krievijā nodarbojas Federālais drošības dienests (FDD), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Tiek uzskatīts, ka ar politisko spiegošanu nodarbojas SVR, bet ar militāro GRU, kas arī nozīmē, ka šim dienestam varētu būt nozīmīga loma Latvijas izspiegošanā.
Par Krievijas izlūkošanas aktivitāti liecina arī kaimiņvalstu dienestu darbība. 2014. gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sākās bruņoti nemieri Ukrainas austrumos, Igaunijas Drošības policija (KaPo) izraidīja vairākus spiegus, kas darbojušies diplomātiskajā aizsegā.
Tā nav vienīgā reize, kad no Igaunijas izraidīti Krievijas diplomāti. Piemēram, divi kaimiņvalsts pārstāvji izraidīti arī 2017. gadā, tiesa, nepaskaidrojot, vai tas saistīts ar spiegošanu.
No Lietuvas 2014. gadā tika izraidīts Krievijas konsuls Klaipēdā Vladimirs Maligins, kurš kaimiņvalsts dienestu ieskatā bijis aktīvs SVR virsnieks. Savukārt šogad martā, atbalstot Lielbritānijas nostāju Skripaļa indēšanas lietā, Lietuva izraidīja trīs krievu diplomātus, tostarp militāro atašeju.
Latvija diplomātu izraidīšanā bijusi lēnāka. Solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa indēšanas lietā, martā no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs . Ārlietu ministrijā portālam "Delfi" apstiprināja, ka šis kopš 2014. gada ir vienīgais zināmais Krievijas diplomātu izraidīšanas gadījums.
Jāņem vērā, ka teorētiski varētu notikt arī tā saucamās klusās izraidīšanas, kad par diplomātu un citu personu izsūtīšanu no valsts netiek ziņots publiski. Valdības un drošības iestādes par šādiem gadījumiem komentārus nesniedz.
Taču uzskatīt, ka Latvijā Krievijas spiegošanas aktivitātes nenotiek, nav pamata. Par to liecina gan Drošības policijas pārskats, gan NATO noslēpumu spiegojušā "Latvijas dzelzceļa" darbinieka aizturēšana.
Neskaitot diplomātus, kopumā kopš 2014. gada Igaunijā par spiegošanu arestētas 10 personas, Lietuvā astoņas, bet Latvijā divas, liecina "RE:Baltica" apkopotā informācija.
GRU darbība un diplomātija
Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU) ir Krievijas armijas sastāvdaļa, kas vāc informāciju militāro operāciju plānošanas vajadzībām un bieži tiek saistīta ar spiegošanas aktivitātēm.
Par GRU darbībām un metodēm daudz pasaulei ir atklājis šīs organizācijas 1978. gada pārbēdzējs Viktors Suvorovs jeb īstajā vārdā Vladimirs Rezuns. Viņam Krievijā joprojām ir spēkā nāvessods.
GRU darbību Suvorovs aprakstījis darbos "Akvārijs" un "Spiegošanas pamati".
GRU stratēģiskās izlūkošanas līmenī nodarbojas ar stratēģiskas informācijas ieguvi, operāciju sagatavošanu un realizāciju Krievijas militāro interešu nodrošināšanai, bet operacionālā līmenī strādā Bruņoto spēku vienību interesēs, lai iegūtu informāciju konkrētu militāro operāciju sagatavošanai.
GRU stratēģiskajā virzienā strādājošie virsnieki izmantojot dažādus piesegus. "Legālais" – uzdošanās par Krievijas diplomātiem un tirdzniecības pārstāvniecību darbiniekiem. "Puslegālais" – uzdošanās par lielo valsts uzņēmumu darbiniekiem, žurnālistiem un citu profesiju pārstāvjiem. "Nelegālais" – uzdošanās par pilnīgi citu personu.
Diplomātiskais piesegs tiek uzskatīts par visdrošāko, jo sniedz virsniekam diplomātisko imunitāti. Saskaņā ar Suvorova teikto GRU virsnieki iedalāmi vai nu militāri diplomātiskajos (Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki), vai tādos, kam ir civili diplomātiskais piesegs.
Ja pēdējie nav tik viegli identificējami, tad militārā atašeja biroja darbinieki jau automātiski ir GRU virsnieki, atklāja Suvorovs. Tāpēc Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki parasti ir pretizlūkošanas dienestu interešu lokā.
Šāda prakse – militāro atašeju un viņa biroju ārvalstīs izmantot primāri spiegošanas, nevis militāri diplomātiskajām attiecībām – Krievijā esot mantota vēl no PSRS pirmsākumiem.
Par to, cik un kādi GRU virsnieki Latvijā varētu izmantot diplomātisko piesegu, publiskas informācijas nav. Taču, ka tādi Latvijā darbojas, varētu liecināt, piemēram, vēstniecības 2. sekretāra Aleksandra Sazonova izraidīšana no valsts, Latvijai solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa lietā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis portālam "Delfi" norāda, ka likums neļauj sniegt padziļinātu informāciju par konkrētām personām un gadījumiem un komentēt, vai diplomātiskais piesegs tiek izmantots izlūkošanai.
Taču viņš atzīst, ka nevienam, arī žurnālistiem, nav noslēpums, ka Krievija diplomātisko piesegu bieži izmanto spiegošanas vajadzībām.
Pieņemot, ka izraidāmo diplomātu izvēle nav nejauša, un pamatojoties uz drošības dienestu informāciju, var spekulēt par Sazonova iespējamo saistību ar spiegošanu.
GRU virsnieki tiek apmācīti Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba militāri diplomātiskajā akadēmijā, kur tiekot apgūtas arī praktiskas vervēšanas iemaņas. Īpaši bīstami un pieredzējuši, pēc Suvorova teiktā, ir militārie atašeji.
Saskaņā ar Suvorova rakstīto militārā atašeja biroja darbinieku primārais uzdevums ir informācijas ieguve dažādos veidos, tostarp vervējot vietējos iedzīvotājus.
Krievijas vēstniecības Latvijā diplomātu korpusā darbojas 26 cilvēki un militārais atašejs ir Andrejs Lobovs (attēlā pa kreisi), liecina informācija diplomātiskās pārstāvniecības tīmekļa vietnē.
Lobovs militārā atašeja pienākumus Latvijā pilda kopš 2014. gada. Pirms tam viņš bijis militārais atašejs Armēnijā un Zimbabvē. Lobovs ir ieņēmis vadošus amatus Krievijas bruņoto spēku Sauszemes spēku Galvenajā štābā Maskavā un dienējis sakaru vienībās Krievijas bruņoto spēku Maskavas un Aizbaikāla kara apgabalos, skaidrots Latvijas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē.
Lobova palīgs Latvijā ir majors Aleksandrs Gorkajevs (attēlā pa labi).
"Līdz šim majors A. Gorkajevs ir dienējis Personāla militārās apmācības un rezerves departamentā Maskavā, kā arī elektroniskās karadarbības vienībās Krievijas bruņoto spēku Dienvidu un Ziemeļkaukāza kara apgabalos. Majors A. Gorkajevs ir absolvējis militārās izglītības un zinātnes centru "Krievijas Federācijas Bruņoto spēku integrētās karadarbības akadēmija"," teikts ministrijas paziņojumā par Gorkajeva akreditāciju darbam Latvijā.
Informācija militāro operāciju veikšanai
GRU operacionālās izlūkošanas virziens vāc informāciju Krievijas armijas vienību vajadzībām, lai tās spētu īstenot operācijas. Šī līmeņa izlūkošana, visticamāk, nodarbojas ar informācijas vākšanu par Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un aizsardzības sistēmu, lai kara vai lokāla bruņota konflikta gadījumā maksimāli ātri īstenotu vienību un kritisku infrastruktūras objektu neitralizāciju.
Šī līmeņa izlūkošanas intereses ir mērķa valsts bruņoto spēku vienību izvietojums, personālsastāvs, tehnikas skaits, pārvietošanās un cita veida informācija. Kā norāda Suvorovs, atšķirībā no stratēģiskās izlūkošanas operacionālā līmeņa izlūkošana tiek vadīta no Krievijas.
Arī SAB ziņojumā atzīsts, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes tiek veiktas gan diplomātiskā piesegā, gan no Krievijas teritorijas.
Šim uzdevumam ir noderīgi savervēti vietējie iedzīvotāji. Jāatgādina, ka 2016. gadā Latvijā aizturētais "Latvijas dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs regulāri pārfilmējis novērošanas kameru kadrus, kuros redzama NATO vienību pārvietošanās pa dzelzceļu.
Savukārt 2017. gadā aizdomās par spiegošanu Krievijas Federācijas labā aizturētais Latvijas pilsonis nodarbojies ar informācijas vākšanu un aktivitātēm militārajos objektos Alūksnes apkārtnē.
2017. gada nogalē Lietuvā trīs personas aizturētas aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. No tām viens bija Šauļu militārās bāzes civilais darbinieks, kā arī kāda persona, kas sistemātiski novērojusi Klaipēdas ostu.
Savukārt Igaunijā 2015. gadā aizturēts kontrabandists Aleksandrs Rudņevs, kurš Krievijai sniedzis informāciju par Igaunijas stratēģiskajiem objektiem, armiju un tās tehnikas pārvietošanos, kā arī robežsardzi.
2017. gadā Igaunijā notiesāts Krievijas pilsonis Artjoms Zinčenko, kurš GRU sniedzis informāciju par stratēģiskajiem objektiem, armiju un tehnikas pārvietošanos.
Šie gadījumi ļauj nojaust par iespējamām GRU operacionālā līmeņa izlūkošanas aktivitātēm mūsu reģionā.
GRU pakļautībā ir arī īpašas labi sagatavotas speciālo operāciju vienības. To uzdevums ir darboties pretinieka aizmugurē, veikt izlūkošanu, diversijas un nekonvencionālos uzdevumus, apmācīt vietējos kaujiniekus.
Šo grupu darbība, kā tiek uzskatīts, novērota gan 2008. gadā Gruzijā, gan pēdējo gadu notikumos Ukrainas austrumos. Viena no GRU specvienības brigādēm ir izvietota netālu no Latvijas robežas Pleskavas apgabalā.
Situācija tiekot kontrolēta
Krievija mēģina izmantot dažādas informācijas vākšanas metodes, stāsta Latkovskis, norādot, ka nedrīkst sīkāk komentēt "Delfi" jautājumu par to, vai Krievijas diplomāti Latvijā varētu būt piesegā strādājoši izlūkošanas virsnieki un vai pēdējo gadu Ukrainas notikumu kontekstā to darbība Latvijā ir pieļaujama.
"Mēs kontrolējam situāciju. To es jums saku kā viens no Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes locekļiem," uzsver Latkovskis.
Ja Latvija būtu viena, savākt nepieciešamo izlūkošanas informāciju būtu ļoti grūti, taču, esot daļai no Eiropas Savienības (ES) un pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO, informāciju sniedz arī partneri, viņš skaidro.
"Mums ir diezgan pilnīga informācija par Krievijas izlūkošanas aktivitātēm," apliecina Latkovskis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru