svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

SC trako

2011.g.14.oktobrī atkal skan’’ brīvais mikrofons’’ un cilvēki zvana un izsaka savas domas, kā veidot valdību. Vieni saka, ka SC nedrīkst uzticēties nekādā gadījumā, citi to aizstāv. Atkal un atkal pie mikrofona tiek rakstniece Marina Kosteņecka un skaidro, ka SC jāņem valdībā. Krievu avīzes ir pilnīgā histērijā, min dažādus skaitļus, melīgus apgalvojumus un izplata dažādus melus. Psiholoģiskais spiediens ir milzīgs. Vakar bija 13. oktobris. Tā ir diena , kad Rīgu okupēja sarkanā armija un padomju iestādes sāka izrēķināšanos ar latviešiem. Šo gadadienu atzīmēja SC atbalstītāji Karātavu laukumā (tur, kur pēc kara pakāra 7 vācu ģenerāļus), noliekot puķes pie pieminekļa, kas simbolizē Latvijas okupāciju.
Internetā var lasīt krievu politiskos komentētājus Novodvorsku un Borovoju, kas skaidro, ka vēlēšanas LATVIJĀ vadījuši Kremļa polittehnologi, rīkojušies ar lielu naudu, lai atbalstītu Maskavai uzticīgu partiju. Vēlēšanās nav piedalījušies ļoti daudzi latvieši un tas draud, ka var pazaudēt gan Tēvzemi , gan Brīvību, jo nedrīkst aizmirst, ka kaimiņos ir tāda valsts kā Krievija.
Rīgā izlīmēti plakāti, kur Raivis Dzintars vecā fotogrāfijā redzams kopā ar krievu fašistu Osipovu. 17. okt. prezidents nosauks jauno premjera kandidātu un parlaments balsos par jauno koalīciju.
ATIS SKALBERGS

Latvijas bagātākie cilvēki - Lembergu ģimene, Esterkins un Šķēļu ģimene

30.10.2011 LETA
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332289:latvijas-bagtkie-cilvki-lembergu-imene-esterkins-un-u-imene&catid=177:sabiedrba&Itemid=257

Jaunajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā pirmajā vietā ierindota Lembergu ģimene, otrajā - baņķieris Leonīds Esterkins, trešajā - Šķēļu ģimene, aģentūru LETA informēja "Baltic Screen". Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts publicēts žurnālā "VIP Lounge". Saraksts tapis, balstoties uz "Lursoft" un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas "Laika stars" veikto uzņēmumu vērtējumu.

Bagātāko cilvēku vai ģimeņu saraksta pirmajā vietā iekļauta Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi ar īpašumu kopvērtējumu 130 miljoni latu. Lembergu ģimene bija arī iepriekšējā simtnieka pirmajā vietā.

Topa otrajā vietā iekļauts "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs Esterkins ar īpašumu kopvērtējumu 65 miljoni latu, bet trešajā vietā iekļauta Šķēļu ģimene - Andris Šķēle, Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone ar īpašumu kopvērtējumu 54 miljoni latu.

Ceturtajā vietā ierindota Lipmanu ģimene - Kirovs Lipmans un Anna Lipmane - ar īpašumu kopvērtējumu 52 miljoni latu. Iepriekšējā sarakstā viņi ieņēma otro vietu.

Piektajā vietā topā iekļauts "Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins ar īpašuma kopvērtējumu 45 miljoni latu, sesto un septīto vietu dala AS "ABLV Bank" īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kuru īpašumu vērtība lēsta 42 miljonu latu apmērā.

Astotajā vietā ierindots bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājs SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš ar īpašuma kopvērtību 41 miljons latu.

Devīto un desmito topa vietu dala farmācijas biznesā strādājošie Vadims Telica un Josifs Apts, kuru īpašumu vērtību saraksta veidotāji lēš 36 miljonu latu apmērā.

Gada laikā Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība vēl nedaudz samazinājusies, bet pēdējo trīs gadu laikā sarukusi gandrīz dubulti: 2008.gadā tā bija 3,17 miljardi latu, bet tagad - 1,7 miljardi latu, informē "Baltic Screen".

"Zelta simtnieka" dalībnieka "caurlaides" vērtība nu ir tikai seši miljoni latu - vēl pirms gada bija nepieciešami vismaz septiņi. Simtnieka dalībnieka vidējā īpašumu vērtība ir 17 miljoni latu - pirms gada bija gandrīz 18 miljoni latu, pirms trim - nepilni 32 miljoni latu. Desmit valsts visbagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība nu ir 543 miljoni latu, bet pirms gada bija 571 miljons latu.

Tomēr, kā norāda "Laika stara" valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, ir redzams pamats arī optimismam: "Galvenais secinājums - pēc divu gadu straujas lejupslīdes ir gandrīz apstājies uzņēmumu vērtības kritums. To uzņēmumu vērtības, kas ir aprēķinātas gan šogad, gan pērn, ir samazinājušās vidēji par 3%, kas uz iepriekšējo gadu kritumu fona ir vērtējamas kā neliela korekcija. Tajā pašā laikā uzņēmumu vērtības svārstību diapazons ir visai ievērojams - joprojām ir gan kritumi par vairāk nekā 50%, gan arī divkārši vērtības pieaugumi."