Krievija un SC turpina melot

Ar meliem, viltībām, nekaunību
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nesen atkal sūdzējās, ka Latvija nepilda starptautiskas rekomendācijas minoritāšu jautājumos.Tādi apmelojumi no krievu puses dzirdami jau daudzus gadus. Eiropas Padomes Ministru vietnieku augstākā līmeņa sanāksmē tika pa teikts, ka Latvijā nacionālo minoritāšu jautājumi tiek risināti labi, bet Lavrovs turpina melot un apliecina, ka nekas jauns viņa repertuārā nav. Mūsu valsts ārlietu ministrija ignorē šos apmelojumus un neatbild. Tas visvairāk nepatīk Kremlim, jo gaidīja, ka mēs taisnosimies, centīsimies atmaskot melus. Ignorēšana parāda, cik zemu vērtējam šīs valsts politiku. 1996.gada vasarā krievu ģenerālis Aleksandrs Ļebeds teicis: „Ir tāda valsts Krievija, kur cilvēki cieš no meliem, korupcijas un bandītiem”. Viņš mēģināja pret to cīnīties, bet neizdevās—viņu novāca. Daudzi progresīvie krievi līdzīgā veidā beiguši savu dzīvi. Vainīgo nav.
Kremļa politiķi nespēj tikt galā ar savām problēmām, tāpēc visu uzmanību cenšas pievērst citu valstu apmelošanai. 1996.g.decembrī ANO paziņoja, ka vairāk neizskatīs Krievijas apsūdzības par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā. Tas ir pliķis krievu melīgajai politikai. Uz īsu laiciņu tas iedarbojās, bet visai drīz melīgā propoganda turpinājās. 2011.g. 29. jūlijā Putins avīzē „Pravda” apmelo Latviju. Tas ir lielvalstij necienīgs žests, bet tāda nu ir šī valsts, kurai neuzticas viņu pašu uzņēmēji, kas neiegulda miljardiem dolāru savas valsts attīstībā, bet par milzīgām summām pērk nekustāmos īpašumus Kiprā, Lielbritānijā un citur. Kremļa politika, meli, ļaunums izraisa tikai naidu pašu valstī un ārzemēs. 2011.g. vasarā Krievijaoficiāli paziņojusi par armijas bruņojuma iegādi 19 triljonu rubļu apmērā. Tas atbilst 334,4 miljardiem latu. Plānots uzbūvēt simts karakuģu un 1000 helikopteru. Var saprast, ka tāda atklātība ir, lai nobaidītu visu pasauli, bet tas liecina arī par lielajām bailēm, ko radījusi šī melu politika. Ik pa laikam presē parādās ziņas, ka aizturēti čečeni, kas bruņojušies ar sprāgst vielām, šaujamieročiem un kartēm, ka novērsti jauni terorakti. Krieviem iznāk joprojām karot ar savas valsts pilsoņiem. Un liekas, ka karakuģi te nepalīdzēs. Kremļa politiķi joprojām izplata melus par Otro pasaules karu. Krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs saka: „sarkanā armija no profesionālā viedokļa bija ļoti vāja. PSRS karā zaudēja apmēram 40 miljonu kritušos nevis 27 kā uzskatīja līdz šim.” („Latvijas A vīze” 2011.g. 18. jūnijā.) Krievijas vēsturnieks turpina: „1940.g. Latvija zaudēja neatkarību un 1990. gadā to atguva. Laika posms starp šiem datumiem ir okupācija. Krievijai vajadzētu atvainoties Baltijas valstīm par Staļina noziegumiem, bet pie pašreizējās politiskās vadības tas ir absolūti izslēgts.” Tai pašā avīzes numurā krievu vēsturnieks Aleksandrs Arhangeļskis saka: „To, kas notiek vēstures propagandas jomā ir pilnīgs marasms. Krievija nevēlas atzīt Baltijas okupāciju, jo baidās, ka tiks pieprasītas kompensācijas. Krievijā ir daudz sāpīgu jautājumu, piemēram, kāpēc katrs desmitais krievs karoja pret padomju armiju? Ja okupācijas faktu atzītu Krievijas vēsturnieki, kas ieņem vadošus amatus, viņiem no šiem amatiem nāktos atvadīties.”
Urbanovičs no SC izgudrojis viltīgu paņēmienu, kā slēpt savu naidīgo nostāju pret Latviju. Viņš iesaka trīs gadus nerunāt par vēsturi. Pirms 11. Saeimas vēlēšanām ar meliem vien netiks cauri, savai grāmatelei, ko mēģinājis iesmērēt kā lielu atklājumu, pats netic, to dāvina solām, bet tās to neņem pretī un atsauksmes ir tikai negatīvas. Ar tik prastiem meliem un nekaunību vēlētājus neizdosies piekrāpt. Šāda krāpšanās vēl pārliecinošāk parāda SC staļinisko būtību.
ATIS SKALBERGS

Saeima, valdība un drošības dienesti imitē darbu

DARBA IMITĀCIJA Manuprāt , valstī valda liela patvaļa, jo te var darīt visādas nelietības un attiecīgie dienesti neko nedara, lai to apturētu. Politiskās partijas klusē, gaida viena uz otru. Latvijā nacionālboļševiks Lindermans , kas par noziegumiem sēdējis cietumā Maskavā un Rīgā, vāc parakstus, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Tā ir vēršanās pret valsts Satversmi, tas ir tiešs drauds Latvijas valstiskumam. Kurā valstī vēl ir atļauta tāda patvaļa? Drošības policija un SAAB izliekas, ka tas uz viņiem neattiecas, līdzīgi uzvedas valdība un Saeima. Kremļa specdienesti pielieto provokatīvus paņēmienus, nosaucot patriotiskākos latviešu deputātus par neonacistiem. Sen ir laiks pieņemt likumu, kas paredz sodu apmelotājiem, kas citus nosauc par fašistiem, neonacistiem. Tas ir Saeimas uzdevums. Ir jāstrādā, pašlaik izskatās, ka notiek tikai darba imitācija.

Paiders un Urbanovičs noliedz okupāciju

KAUNS
2011.g. 15. jūlijā radioraidījumā „Krustpunktā”, kas ir „brīvais mikrofons”, ko vadīja Aidis Tomsons, tika spriests par nesen iznākušo grāmatu „Nākotnes melnraksts”, ko sacerējuši SC vadītājs Urbanovičs, žurnālists Juris Paiders no avīzes „Neatkarīgā” un viens Maskavas krievs Igors Jurgens. Pie mikrofona bija aicināts Paiders un vēstures profesors Valters Ščerbinskis. Sarunas būtība ir par to, ka grāmatas autori noliedz Latvijas okupāciju 1940. gadā. Paiders ilgi skaidro, kas ir okupācija, ka viņam ir tiesības rakstīt, kā pats to saprot. Vēstures profesors saka, ka darbā nav izmantots neviens arhīva materiāls tikai dažādi citāti no avīžu rakstiem, spriedumi ir tādi, lai patiktu partijai Saskaņas Centrs. Piezvanīja profesors Kārlis Daukšs un pateica, ka okupācijas fakts nav apšaubāms, ka tā ir vāja grāmata, kas vajadzīga SC. Paiders visādi taisnojās, runāja apkārt un riņķī, demagoģiski skaidroja savu rīcību, tīši novirzījās no temata un centās un meklēja apzīmējumu šim apšaubāmo faktu savirknējumam, nosaucot to par dokumentālo prozu. Visa raidījuma laikā neviens nepiezvanīja, lai aizstāvētu žurnālistu. Viss raidījums izvērtās par publisku tiesu tiem, kas izplata melus un piekopj nelietības politisku mērķu vadīti. Kā saka – kauns pa visu ģīmi visas LATVIJAS radioklausītāju priekšā. Varētu varbūt par to nerakstīt, bet svarīgi ir, ka safabricēti meli ir publiski jāatmasko un tas tika izdarīts. Krievijas vēstnieks Vešņakovs nesen plātījās, ka viņš drīz pierādīšot, ka okupācija Latvijā nav bijusi. No Kremļa nāk šie politiskie meli, kas visā pasaulē saņem pretsparu. Kauns šiem vēstures viltotājiem!
ATIS SKALBERGS

Latvija padomju militāristu varā

ATMASKOJOŠA GRĀMATA.
Tā saucas „Latvija padomju militāristu varā (1939—1999)”. To sarakstījuši Ilgonis Upmalis, Ēriks Tilgass, Edmunds Stankevičs
Ar Saeimas lēmumu pie Latvijas Ministru kabineta bija izveidota komisija „PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīmaupuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un LATVIJAS valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”. Grāmatas autori savu darbu veica godam un 2011.gadā grāmata iznāca. Tajā ir 225 lpp, vairāk kā 300 fotoattēli, kartes, satura rādītājs un kopsavilkums ir arī angliski un krieviski. Tas ir kapitāls darbs. Latvijai nodarītie zaudējumi varētu būt 300 - 500 miljardu latu apjomā. Drausmīgākais no PSRS noziegumiem ir 250 000 Latvijas pilsoņu deportēšana ārpus mūsu valsts robežām. PSRS politiķi turēja savas valsts iedzīvotājus nabadzībā un sūtīja savus karavīrus mirt svešās zemēs totālas slepenības apstākļos. PSRS ražoja milzum daudz ieroču un pārdeva tos „trešajām valstīm”. Sīrija nopirka padomju kara tehniku par 19 miljardiem dolāru. Zem Krievijas karoga šodien atrodas 13 suverenās valstīs. Pēc Kremļa politiķu gribas tiek izraisīti militāri konflikti dažādās pasaules valstīs, jo tad ir pieprasījums pēc krievu ieročiem. MRK- militāri rūpnieciskais komplekss valda Krievijā. Tas provocē globālus un lokālus konfliktus un ir drauds visai pasaulei.
Grāmatas izdošanu finansiāli sekmēja Austrālijas latvieši – Timermaņu un Vējiņu ģimenes, Austrālijas Daugavas Vanagi.
ATIS SKALBERGS

Demokrātijas vājprāts

APTAUJA.
Lūdzu izsludināt aptauju par trīs tematiem:
1) kurā valstī vēl nacionālboļševiks, kas sēdējis cietumā Maskavā un Rīgā, var iebraukt un vākt parakstus, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu?
2) cik VDK aģentu iestāsies jaunajā Zatlera partijā?
3) ar ko demokrātija Latvijā atšķiras no vājprāta?
ATIS SKALBERGS