Atmiņas par barikādēm

ATMINAS              2011.Gada janvāris radio, TV , avīzēs  ir atmiņu laiks par BARIKĀDĒM, kas pirms 20 gadiem  iezīmēja Latvijas politisko dzīvi  ceļā uz Brīvību un  Neatkarību.    Ir radīts speciāls logo ‘’Barikādes 20’’. Ar to  sākas vakara raidījumi,  atgādinot,  kā tas viss veidojās: vispirms pašiem savi ielu nosaukumi, vārdi bez cenzūras, vēsture, patiesa vēsture, čekas kambari, vairs tikai kambari, sava armija, savs karogs - to mēs paveicām visi kopā.

    Radio raida savus vēsturiskos ierakstus, kas radušies pirms 20 gadiem tajās  dramatiskajās dienās.  Atceramies tā laika notikumus, sargājot  parlamenta ēku, Ministru Padomi, radio, TV un daudzus citus svarīgus objektus. Runātāji ar pateicību atceras latviešu zemniekus, kas ieradās Rīgā ar traktoriem, buldozeriem, milzīgām piekabēm ar baļķiem, betona blokiem, kas aizšķērsoja Vecrīgas ielas . Kā vēlāk noskaidrojās, šīs barikādes bija negaidīts trieciens komunistiskajam režīmam, jo tādu, tik aktīvu  un vienotu pretestību tas nebija gaidījis.   TV atkārtoti rāda kadrus par notikumiem  pie Viļņas televīzijas, kur padomju armijas tanki zem savām kāpurķēdēm samaļ lietuviešus, kur padomju desantnieki ar automātiem sit cilvēkus, kā liels cilvēku pūlis sauc tikai vienu vārdu:’’ LIETUVA , LIETUVA’’.  

     Tagad mēs zinām, ka toreiz Viļņā  tika nogalināti 14 lietuvieši .  Gorbačovs vēlāk  taisnojās un izlikās par nevainīgu. Asinis bija izlietas, nāve bija ar tankiem iebraukusi Baltijā. Par to būs jāatbild. Latvijā plosījās  milicijas specvienīibas    OMON, ko iedvesmoja Rubiks, cenšoties saglābt  noziedzīgo režīmu .  krievu  bojeviki melnajās beretēs nošāva cilvēkus, terorizēja Rīgu.  1991.gadā naktī no 19.uz 20. Janvāri omonieši aizturēja pie Vanšu tilta  piecus latviešu patriotus, kas dežūrējošā patruļmašīnā noskaidroja stāvokli pilsētā.  Aizturētie bija Aigars Tepers, Gatis Jurkāns,  Kaspars  Grīnbergs,  Haralds  Šteinbergs un Agris  Kreišmanis.  Omonieši  piekāva  un aizveda uz savu bāzi. Uz vietas nošaut neuzdrošinājās , tāpēc aizsūtīja  uz Vitebsku, Baltkrievijā un ielika cietuma kamerā  pie kriminālnoziedzniekiem, kur sēdēja slepkavas.  Aprēķins bija īsti komunistisks:  te latviešus nogalinās un… vainīgo nebūs. Lielajā cietuma kamerā mita vairāk nekā simts ieslodzīto. Mūsu puiši pateica , ka cīnījušies par brīvu Latviju un šeit  ielikti, lai   jūs mūs nogalinātu.  Kameras autoritāte uzņēmās latviešu aizstāvību.  Ar  Gorbunova stingru iejaukšanos, mūsu cilvēkus atbrīvoja  un viņi atgriezās Latvijā. Svarīgi te pateikt: cietumā sēdošie slepkavas bija godīgāki par komunistiem, tādiem kā Rubiks.       

    Dažādās Latvijas pilsētās atklātas fotoizstādes par barikādēm, deg piemiņas ugunskuri, tauta atceras notikumus , kas pirms 20 gadiem  veicināja Ļaunuma impērijas sabrukumu.      

ATIS  SKALBERGS

Uzvarai nolemtie - filma par barikādēm

2011.g. 18. Janvāra vakarā LTV pirmajā kanālā izrādīja dokumentālo filmu „UZVARAI  NOLEMTIE’’.   Tā  ataino notikumus pirms 2o gadiem  1991.g.janvārī – barikāžu dienās. Esam Vecrīgā kopā ar barikāžu dalībniekiem, dūmo uguns kuri, cilvēki spriež par dzīvi, jautā viens otram, ko darīs, ja viņiem uzbruks?  Atbildes ir līdzīgas :cīnīsies visiem spēkiem , ieroču nav, jo tā ir nevardarbīgā pretošanās.  Barikāžu laikā neviens  omonietis netika ievainots . Toties

Ir jau notikušas sadursmes, omonieši sašāvuši cilvēku kājā. Uzlūgumu – izsaukt ātro palīdzību viņš sajūt  stobru pie galvas un paskaidrojumu krievu valodā: „Tevi  nošaut vajag, nevis ātro palīdzību.”  Radio ziņo. Ka Dānijas premjers Jensens aicina Rietumvalstis nesūtīt pārtiku uz Krieviju, jo tā sūta karaspēku pret Baltiju.    Latviešu puiši, kas dienējuši padomju armijā  aicina sasaukt  citus dienējušos kopā, lai izveidotu pretoties spējīgu kaujinieku grupu, kurai uz piedurknes būtu sarkanbaltsarkans apsējs.  ‘’ Ja  mēs kritīsim, mūsu bērni dzīvos brīvā Latvijā’’, viens saka. Kāds vīrs  krievu valodā saka, ka viņš līdz nāvei aizstāvēs Latviju . Citā epizodē kāds omonietis lepni saka, ka ir komunistiskās partijas biedrs, ka viņš  aizstāvēs padomju valsti, bet Baltijas kara  apgabala virsnieki pieprasa likvidēt  barikādes aizsardzības štābu. Ar draudīgu runu uzstājas Rubiks, aicinot sargāt   pastāvošo iekārtu un apmelojot  brīvības aizstāvjus.  Saspringtība pieaug,  izplatās ziņa, ka tūlīt tanki būs klāt, ka sāksies izrēķināšanās, ka vēl var paspēt aiziet. Nāves draudi  pieaug. Kāds piemet ugunskuram malkas pagali.  Barikādes- tā bija sacelšanās pret  melīgo, prettautisko ideoloģiju un komunistisko sistēmu. Tautas naids uzvirmoja ar negaidīti lielu spēku un pārliecību. To neizdevās noslāpēt ar omoniešu lodēm un tanku divīzijām.  Tauta bija nolemta uzvarai, mēs bijām tie nolemtie. Filma ir dokuments, kas liecina, apsūdz, atmasko, nosoda. Paldies filmas operatoriem Zigurdam Vidiņam un citiem. Jura Podnieka filmu studija veikusi vērtīgu darbu.

         ATIS  SKALBERGS  

Preses klubs / Simtais pants - vai šodien ietu uz barikādēm?

PRESES KLUBS   PIEKTDIEN,2011.g. 21. Janvārī, pēc TV raidījuma ‘’Simtais pants’’  skanēja šis preses klubs, kurā piedalījās trīs politiķi no trim dažādām partijām. Tie bija Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis.  Preses konference bija tādā barikāžu nedēļas pacilātībā ar domu - kāds ir lielākais sasniegums šajos  20 gados?   TV skatītāji bija aicināti zvanīt uz trīs telefoniem un atbildēt uz  jautājumu: VAI  JŪS  ŠODIEN IETU UZ BARIKĀDĒM  AIZSTĀVĒT VALSTI?       1)  jā, noteikti.

2) nē, esmu vīlies notikušajā. 3) būtu jādomā, ko aizstāvēt.

Politiķi neatbildēja uz jautājumiem, bet vērtēja , kas ir tas svarīgākais ieguvums šajos 20 gados.  Visi trīs politiķi bija vienisprātis, ka vislielākais ieguvums ir SAVA VALSTS.  Viņi sprieda, kas jādara turpmāk un atzina. Ka visu laiku jāstiprina demokrātija, jāveicina valsts labklājība, jāsargā un jākopj tautas tradīcijas, jāpārliecina iedzīvotāji, ka mēs paši esam tā valsts, ka nevajag izturēties pret valsti kā pret patēvu, tikai prasot un prasot  , bet ir arī dodot   .       Telefonaptaujā bija šādas atbildes

1) 1438 noteikti ietu uz barikādēm,

2) 2192 neietu uz  barikādēm,

3) 499 domātu.                 

ATIS SKALBERGS

Klusuma stunda - filma par Slapiņa un Zvaigznes nošaušanu

KLUSUMA STUNDA, šo dokumentālo filmu LTV  pirmajā kanālā rādīja 2011. gada25. janvāra vakarā. Tā ir režisora Jura  Podnieka filma par 1991.g.20. janvārī  Vecrīgā nošautajiem kinooperatoriem  Andri Slapiņu un  Gvido Zvaigzni. Skan teksts : ‘’Par mūsu brīvību viņi samaksāja ar dzīvību. ‘’  Filmā izmantoti kadri,  kad abi ir dzīvi, runā , filmē.  Kāds Gvido jautā: ‘’Vai nav bailes braukt uz Černobiļu?’’   Gvido  atbild: ‘’ Kinooperators  nedrīkst baidīties. Tas ir mans darbs. ‘’  Filmas darbība notiek barikāžu dienās, kad dūmo ugunskuri, notiek šaušanas ,tiek nāvējoši ievainoti abi kinooperatori. Skan  satrauktas balsis, ievainotos aiznes ar nestuvēm, nāves elpa neizgaist.   Tāds ir ceļš uz brīvību.   ‘’Brīvība—tā ir gaisma, tā ir melodija.’’ Tas ir teksts no Slapiņa  vēstulēm   … Asociatīvi mijas kadri no dažādām dokumentālām filmām. Redzam „laivu bēgļus’’, zviedru policisti izdod latviešu leģionārus krieviem, īsi fragmenti no filmām, ko uzņēmis Slapiņš… Komunistiskais režīms nogalināja cilvēkus, lai būtu iemesls izsludināt prezidenta pārvaldi, kas ļautu protestu apspiešanā iesaistīt armiju. Filma ilgst tikai 20 minūtes, bet atklāj  izšķirošus mirkļus  latviešu tautas cīņā par brīvību . Pieminēsim savus varoņus!    

                                                           ATIS  SKALBERGS 

Afēra - ebreji izmanto ASV valsts departamentu lai izspiestu naudu

Latvijā ieradies viesis no ASV  Duglass Deividsons, kurš uzņēmies kārtot ebreju īpašuma  mantošanas lietas. Par tām jau sprieda pirms četriem gadiem un tika noraidītas, jo tos jau atdeva likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Bet tagad ebreju kopiena grib atgūt nepieprasītos īpašumus, kaut gan pieprasīšanas termiņš ir beidzies. Ebreju kopiena aprēķināja, ka kompensācijā jāsaņem 15 miljoni latu. Tas bija pirms četriem gadiem, tagad viņi jau pieprasa 30 miljonus. Ebreju kopiena ASV izdarījusi lielu spiedienu uz šīs valsts departamentu, lai tas iejaucas un panāk vēlamo, kaut gan nav nekāda likuma, kas to pieļautu. Tā ir iejaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās. ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, starp mūsu valstīm valda draudzība un sadarbība. Pēkšņi to izmanto ASV ebreju kopiena, lai panāktu viltīgi izdomātu afēru.  Sākotnēji amerikāņu viesis runāja par kompensācijām, bet saņēma pilnīgu noraidījumu un tagad runā par taisnīgumu, labo gribu, atbildību un tamlīdzīgām kategorijām. Viesa ierašanās mudinājusi sarosīties Latvijai naidīgajiem spēkiem. Rīgā iznākošajā avīzē „Telegraf’’ parādās raksts „Vai Latvija samaksās par holokaustu?’’ Tas izsaucis lielu naidu mūsu valstī, jo ir apvainojošs. Tīmeklis ir pilns ar ļoti nikniem komentāriem par šo tematu un amerikāņu viesis netiek žēlots. Vainota tiek šī ASV departamenta visatļautība, kas pieļāva karu Irākā, kur gāja bojā vairāk nekā 5000 amerikāņu karavīru, kur joprojām līst asinis, nav demokrātijas un kārtība. Vai šis karš nebija Izraēlas interesēs? Daudzās šī departamenta kļūdas nosoda paši amerikāņi. Neapmierināti ar ASV politiku pasaulē pieaug. Vašingtonas viesa darbošanos Latvijā kritizē daudzu vērtīgu politisku rakstu autors Franks Gordons, kurš dzīvo Izraēlā. Viņš saka: „Bezmantinieku īpašumi pāriet valsts rīcībā. Tā ir starptautiska norma.” Līdzīgi domā Kirovs Lipmans un vairāki citi Latvijas ebreji. Daži mūsu valsts politiķi, piem., Artis Pabriks , izrādījušies nespējīgi aizstāvēt valsts intereses. Mūsu politiķiem, žurnālistiem ļoti nopietni jāizvērtē , kāda ir viņu nacionālā pašcieņa, lai tautai nebūtu jākaunas par viņiem. Advokāts Andris Grūtups, kas ir denacionalizācijas likuma izstrādātājs saka: „Visiem, kam vajadzēja atdot īpašumus, tie tika atdoti. Nav tādu likumu: „ja ebrejs nomirst un viņam nav mantinieku, tad viņa īpašums jāatdod kādai mistiskai kopienai.’’ Jūtams, ka šī afēra neizdosies. Negodīgums no ASV politiķiem būs arī turpmāk, šis gadījums būs laba mācība. Nedrīkst verdziski uzticēties pat ļoti labam sabiedrotam, kas lieto viscēlākos vārdus.     

                ATIS SKALBERGS

Politiski korekti latviskā gaumē

'Politiski korekti', smuki vārdi, bet ar tiem var dzīvot tikai lielvalstis un valstis, kas nav apdraudētas. Latvija ir visapdraudētākā valsts pasaulē un tādēļ Latvijai tie vārdi ir nāvējoši. "Politiski korekti" neattiecas uz Latviju līdz tam laikam, kad okupācijas sekas būs pilnīgi likvidētas. Ir viena lieta ar 10% krievu, kā 'brīvības laikos", bet pilnīgi cita - ar gandrīz 50% krievu.

'Politiski korekti' jēga nenāk no Dieva. Tā nāk no cilvēkiem, daudzi no kuriem ir negodīgi, korumpēti, nopirkti, jeb Krievijas aģenti, kā, piemēram, Makss van der Štūls un daži citi EDSA komisāri, Vācijas agrākais kanclers Šrēders, Itālijas Berluskoni, un tūkstošiem citi.
Bet viņi visi nebūtu Latvijai tik kaitīgi, ja tikai nebūtu pašmāju čekisti, čekas ietekmes aģenti un korumpētie, nopirktie mantkārīgie biznesmeņi, žurnālisti, akadēmiķi un politiķi. Piemēram, Abrenes uzdāvināšana Krievijai sākās ne Maskavā, ne Briselē, bet gan Rīgā, kur PLL tipa cilvēki to organizēja domājot, ka tā viņi iztaps Krievijai un iegūs milzu biznesu tur. Viņi piesauca palīgā Eiropas birokrātus, čekas ietekmes aģentus no visurienes un Latvijā jau sagatavotos politiķus, žurnālistus un akadēmiķus. Protams Krievija šo 'dāvanu' pieņēma, bet cik šprotes mēs pārdevām Maskavā?
Latvijā "politiski korekti" jēga tiek izmantota milzīgi plaši pret visu, kas ir latvisks, nacionāls, patriotisks. Priekš tā ir organizēta plaša žurnālistu, akadēmiķu, politiķu un citu nopirkto un pārkrievoto kliķe, kas kā suns uzbrūk pēc komandas. Tādēļ mums jācīnās pret viņiem un jābūt stipriem, gudriem, neatlaidīgiem cīņā par latviešu interesēm. Ja 'politiski korekti' prasa kaut ko, kas ir slikts un bīstams latviešiem, tad mēs to skaidri noraidīsim, vienalga kas to propagandē. Bet vissvarīgākais vārds te ir 'gudri', jo mēs arī varam spēlēt viņu spēles daudzās lietās.
Piemēram:
1. Krievijas bēdīgās demogrāfijas dēļ Krievija un Putins ir nodibinājuši krievu repatriācijas biroju. Tā budžets $700,000,000 katru gadu un tā mērķis repatriēt 100,000 krievus katru gadu. Viņi tagad plāno izdot skaistas filmas par to, cik labi ir atgriezties tēvzeme. Tas būtu tikai draudzīgs žests Krievijai viņiem palīdzēt.
Latvijā vajag plaši reklamēt šo repatriācijas programmu. Piemēram, valsts apmaksātas reklāmas krievvalodīgās avīzes. Ja krievi negrib, ka viņus sauc par okupantiem, tad sauksim viņus par pēdējiem otrā pasaules kara bēgļiem, kuriem vajag palīdzēt atgriezties tēvzemē. Tas ir tikai politiski korekti.
2. Tikai latviešu valodu visās skolās un visur citur, protams, tas tikai 'lai integrētu pārpalikušos krievus ātrāk un labāk'.
3. Bargi sodīt visus, kas ir nopirkuši jeb ar viltotiem dokumentiem ieguvuši Latvijas pilsonību, un tos kas, Latvijas pases pārdeva.
Mēs esam iekš NATO un ES un viņi prasa lai mēs kontrolējam kam ir Latvijas pases, lai tās nenokļūst teroristu rokās. Kā Kristovskis attaisnotos, ja kāds terorists aizbrauktu uz Ameriku ar Latvijas pasi?
4. Lietas kā
 Obligātais militārais dienests 1 gadu
 100,000 liela zemessardze
 Milzu daudz pret-tanku raķetes
 Čekas maisu publicēšana
 Pašiem sava atomstacija un ierīces sašķidrinātās gāzes importēšanai no kuģiem
 Zagļu apkarošana
 Azartspēļu slēgšana
ir pilnīgi iekšējas lietas, kur nevienam komisāram nevajag iejaukties.
Visā pasaulē, ieskaitot Krieviju, krievi zaudē un atkāpjas, bet diemžēl Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur krievi uzvar. Strēlnieku un Leģionāru zemē krievi uzvar. Kurzemes cietokšņa (kas vēl stāvēja, kad Vācija jau bija kapitulējusi) zemē krievi iet uz priekšu.
Kādēļ?
Nevienā citā valstī pasaulē neviens nekritizētu veikala darbinieku, policistu vai ārstu par to ka, viņš/viņa runā valsts valodā. Amerikā par to pat nevar iedomāties, un tā ir arī Igaunijā. Amerikā, piemēram, ja smagās mašīnas šoferis iebrauc no Meksikas un neprot angliski, viņu sodīs, jo ir pieņemts, ka visi, ar ko šim šoferim būs darīšanas, runās tikai angliski.

Latviešiem ir jācīnās par latvisku Latviju, citādi tā nebūs. Pasaulē ir 25 miljoni kurdi ar savu valodu un kultūru, bet viņiem nav sava valsts. Latviešiem ir laimējies, ka 1918.g. mēs dabūjām savu latviešu valsti, un arī pēc 1/3 visspējīgāko latviešu nogalināšanas, 1991.g. latvieši atguva savu valsti. Bet 20 gados pēc tam, valdības pilnas ar čekistiem, komunistiem, nopirktiem, šantažētiem un pārkrievotiem ir novedušas Latviju tur, kur mēs varam zaudēt šo latviešu mantojumu. Agrāk latvieši nebaidījās no Sibīrijas, bet šodien latvieši baidās, ka kāda krieviete viņus izlamās.
Atteiksimies palikt par "mazo Krieviju", sāksim vienu lielu POLITISKI KOREKTU aktu: sākot ar 2011.g.1. martu visi latvieši runās tikai latviski, laipni un pieklājīgi, bet nevienu vārdu krieviski - protams, tikai tādēļ, lai palīdzētu krieviem integrēties.
Politiski korekti latviskā gaumē,
Aivars Slucis

Atreferejums Laikrakstā Diena:
http://diena.lv/lat/politics/hot/slucis-aicina-latviesus-no-1-marta-nerunat-krieviski
Slucis aicina latviešus no 1.marta nerunāt krieviski


Bēdīgi slavenais ASV dzīvojošais ārsts Aivars Slucis aicina latviešus no šī gada 1.marta runāt tikai latviski un nevienu vārdu krieviski. Tas teikts viņa publicētajā paziņojumā laikrakstā "Neatkarīgā".

Viņaprāt Latvija nedrīkst dzīvot pēc jēdziena "politiski korekti" principiem. Tas derot tikai lielvalstīm. Viņaprāt šis jēdziens nākot no cilvēkiem, daudzi no kuriem esot negodīgi, korumpēti, nopirkti jeb Krievijas aģenti.

Slucis piemin gan bijušo EDSO komisāru Maksu van der Stūlu, bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni. Taču viņi Latvijai nebūtu tik kaitīgi, ja nebūt pašmāju čekistu, čekas aģentu, korumpētu, nopirktu un mantkārīgu biznesmeņu, žurnālistu, akadēmiķu un politiķu, uzskata Slucis.

Viņš aicina būt stipriem, gudriem un neatlaidīgiem cīņā par latviešu interesēm. Slucis mudina Latvijā plaši reklamēt Krievijas repatriācijas programmu, skolās lietot tikai latviešu valodu, bargi sodīt visus, kas ar viltotiem dokumentiem ieguvuši pilsonību un kas to pārdevuši, ieviest obligāto militāro dienestu, izveidot 100 000 cilvēku lielu zemessardzi, iegādāties milzum daudz prettanku raķetes, publiskot "čekas maisos" esošo informāciju, uzbūvēt pašiem savu atomelektrostaciju un iegādāties ierīces gāzes importēšanai no kuģiem, apkarot zagļus un slēgt azartspēles.

Savā paziņojumā Slucis nav devis vērtējumu viņa izslēgšanai no partijas "Pilsoniskā savienība".

Kā ziņots, pagājušajā gadā portālā "Pietiek.lv" tika publiskota gadu veca apvienības "Vienotība" iekšējā e-pastu sarakste, kurā Slucis, partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs, izteicies, ka nevarētu vienādi ārstēt latviešus un krievus, kam, iespējams, piekritis Kristovskis. Kristovskis noliedza, ka būtu piekritis konkrētajai Sluča e-pasta daļai par pacientu ārstēšanu, norādot, ka viņa apstiprinošā atbilde bijusi veltīta citam Sluča vēstules fragmentam un tādējādi tikusi "izrauta" no konteksta.

Krievu OMON provokācijas - anatomija

PROVOKACIJAS ANATOMIJA.
2O11.gada 11. janvāra vakarā LTV 1. kanālā izrādīja dokumentālu filmu par vēsturiskajiem notikumiem, kas notika Rīgā barikāžu dienās pirms 20 gadiem, 1991.g.20.janvārī. Filmas režisore Antra Cilinska cenšas noskaidrot, kas izraisīja apšaudi šajā dienā, kad tika nošauti pieci un ievainoti astoņi cilvēki. Izmeklētāji ir strādājuši daudzus gadus, nopratinājuši ļoti daudzus cilvēkus un filmā redzam dažādas versijas. Tas bija laiks, kad te darbojās gan Latvijas, gan PSRSprokuratūra. Pa Rīgu braukāja padomju milicijas specvienības OMON un meklēja sadursmes. Tika izplatītas dažādas baumas, vienā no tām latviešu kārtības sargi tika apmeloti, ka viņi aizturējuši kāda omonieša sievu un izvarojuši un tagad seko atriebība. Izmeklētāji skaidro, ka Maskavai bija vajadzīgas asinis, šaušanās, upuri, šausmas, lai būtu iemesls PSRS Prezidenta pārvaldes ievešanai Latvijā, lai pasaulei skaidrotu, ka te notiek šaušanās, cilvēku nogalināšana, stāvoklis ir jāglāj. Maskavā izdomātā provokācija bija mazpārliecinoša. Kad asinsizliešana bija notikusi, Gorbačovs uzstājās TV un norobežojās nošiem notikumiem. Tad Viļņā notika specvienību iebrukums Viļņas TV. Par to OMON priekšnieks Aleksandrs Kuzmins smīnot saka, ka tam vajadzēja notikt Rīgā, bet pusstundu agrāk tika dots: „Otboi!”. Bet dažas dienas pirms traģiskajiem notikumiem Rīgā, no Maskavas atgriezās omonietis Mliņņiks, kur viņam bija piešķirta majora dienesta pakāpe.
Filma pārliecina, ka padomju režīms visādi centās saglabāt varu un šajās asiņainajās spēlēs cilvēka dzīvība nenozīmē neko. Līdzīgi asiņaini scenāriji ir izspēlēti Tbilisi, Baku, Abhāzijā, Čečenijā un citur.
ATIS SKALBERGS

Krievu skinhedi apgānījuši ebreju kapus Rīgā

VAINIGIE AIZTURETI.
2010.G.13. decembrī Rīgā Jaunajos ebreju kapos atklāja, ka ir apgānīti 89 kapu pieminekļi- uz tiem ar baltu krāsu bija uzpūsts kāškrusts. Tas bija noziegums, ko kāds politiskais spēks izmantoja, lai sanaidotu tautas. Policija darbojās aktīvi, bet cerība, ka vainīgos izdosies atrast, bija niecīga. 13. janvārī Latvijas radio ziņo, ka aizturēta organizēta grupa, kuru vieno neonacistiska ideoloģija. Tie ir tā sauktie skinhedi, viņi sarunājas krievu valodā , ir agresīvi. Vainīgie pastrādātajā noziegumā atzinušies.
TURPINĀJUMS RAKSTAM PAR KRIEVU SKINHEDIEM.
Par šo tematu raksta visas Latvijas avīzes, stāsta radio, rāda TV. Krievijas ziņu kanāli bija aktīvi ziņotāji. Krievijas vēstniecība Rīgā centīgi informēja par šo notikumu ebreju kapos. Tad, kad policija oficiāli paziņoja, ka aizturēti trīs vainīgie ir krievu tautības jaunieši, uzreiz pazuda interese par to un vēstniecība pieklusa, bet Krievijas ārlietu ministrs vainīgos nenosodīja. Maskavā krievu skinhedu noziedzības ir pazīstamas, ir uzskaite, ka gada laikā nogalināti vairāk par 245 cittautiešiem. Nacistiskā literatūra, ko atrada pie trim kapu apgānītājiem Pārdaugavā, bija krievu valodā. Kratīšanas laikā vainīgo dzīvokļos atrada nažus, pneimatiskos ieročus, beisbola nūjas, ķēdes , citus sišanai izmantojamus priekšmetus. Skinhediem ir labi sakari ar Krieviju, kur šī organizācija ir plaši izplatīta un pazīstama ar pastrādātajiem noziegumiem. No viņiem nāk apgalvojums, ka krievu tauta ir izredzētā, kas glābs pasauli. Varas iestādes netiek galā ar skūtgalvjiem un citiem noziedzīgiem grupējumiem, kas tur savairojušies. Kremļa propogandisti cerēja notikumus ebreju kapos Rīgā izmantot, lai latviešus apsūdzētu nacisma atdzimšanā, bet neizdevās. Tagad nosodījuma nav, jo krievi viņus neinteresē. Skinhedi sagādā Kremlim lielas nepatikšanas. Varbūt tā ir atriebība par valsts melīgo politiku, kas vaino tikai citus, bet pašu problēmas slēpj.
ATIS SKALBERGS

KGB grib iefiltrēties

2010.g.25.dec. „LATVIJA AMERIKĀ” ir raksts par Jāņa Ūdra grāmatu par KĀRLI ULMANI. Ir slavēta šī grāmata un tās autors. Rakstītājs ir it kā Apgāds Zvaigzne ABC. Es pazinu Jāni ilgus gadus. Atmodas laikā viņš viens no pirmajiem pie krūtīm nēsāja Latvijas karodziņu, lai visi redz, ka viņš ir liels patriots. Sarunās atļāvās pastāstīt kādu pretpadomju anekdoti, uzaicinot otru atbildēt ar to pašu. Tā atļāvās parasti VDK aģenti. Kas viņu pazina, par tādu arī viņu uzskatīja.
Ir politiski naivi latvieši, kas domā, ka VDK vairs nedarbojas, patiesībā tā nekad nav pārtraukusi savu darbību, tikai tagad vēl aktīvāk kalpo lielās impērijas dienestiem. Ja ar viņa vārdu iznāk grāmata par K. Ulmani, tas liecina , ka viņam būs nopietnāki uzdevumi VDK interesēs, domājams – ciemoties lielākajos ārzemju latviešu centros, iefiltrēties tur, kur viņa saimnieki uzskatīs par svarīgu vietu. To rakstu par savu grāmatu viņš ir uzrakstījis nedaudz pārspīlējot. Tas izraisa smīnu, jo tur ir viss, ko čeka atļauj; nosodīt senos čekistu noziegumus (poļu nošaušanu Katiņā), noraidīt čekas versiju par Ulmaņa bojā eju.
Ūdris reklamē sevi, ka viņa dvēseles mājvieta ir Rīgas Lutera baznīcas draudze un ka viņš ir saņēmis Barikāžu sarga medaļu. Gribu teikt. Ka viņu neviens Latvijā par rakstnieku neuzskata un ka minētās grāmatas ir VDK viltīgi izdomāts un gudri realizēts plāns, kā savu aģentu padarīt ticamu, patriotisku, lai varētu veiksmīgi iefiltrēt trimdas latviešu sabiedrībā.
Es neuzdrošinos parakstīties ar savu vārdu, lai nesaņemtu indes dzēlienu no VDK. Bija valdībā tāds iekš lietu ministrs Jēkabsons ,kas izlikās par lielu cietēju padomju laikos, tad aizbrauca uz ASV, darbojās Čikāgā, bija mācītājs, nodibināja tur boksa klubiņu, bet kaut kas negāja, tad atgriezās un pirms vēlēšanām centās iekļūt partijā „Visu Latvijai!” Internetā rakstīja cildinājumus šai partijai. Bet par deputātu nekļuva. VDKģenerālis Kalugins savā grāmatā ir rakstījis, ka tāda bija klasiskā rīcība, kā iegūt uzticību un veikt savus uzdevumus. Liekas, ka JĒKABSONAM TAS NEIZDEVĀS. Viss turpinās ar jauniem kadriem .
JURIS JANSONS