Raksts 27. martā no Delfi / LETA: http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447
PPR mājas lapa: http://www.ppr.lv/
Sestdien Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.
Par partijas dibināšanu nobalsoja visi 288 kongresa dalībnieki, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Partijas valdes priekšsēdētāja amatā kongresā ievēlēts biedrības "Politiskā laboratorija" valdes loceklis Einars Grigors.
Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs, publiskās un privātās partnerības biedrības "Sernikon" valdes locekle Ulrika Auniņa, biedrības "Latvija - prezidentāla valsts" valdes loceklis, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs, uzņēmuma "Aiguta" ģenerāldirektors Aigars Taukulis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Egils Bisenieks, SIA "Grandeg" īpašnieks Andris Lubiņš un Ints Cālītis.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tai skaitā iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.
Partijas dibinātāji un atbalstītāji sevi definē kā tautas daļu, kas kas jauna politiskā spēka veidolā ir gatavi aizsākt jaunu politiskās kultūras laikmetu un ir pārliecināti, ka šādu mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība. Viņi vēloties mierīgā, demokrātiskā ceļā kardināli mainīt politisko sistēmu, jo tikai ar jauna politiskā spēka nākšanu pie varas ir iespējama valsts un tautas ekonomiskā atdzimšana.
Šodien partijas dibināšanas kongresā nolasītajā manifestācijā tika bagātīgi kritizēti pastāvošie politiskie spēki saistībā ar darbošanos savtīgās interesēs un saiknes zaudēšanu ar tautu. Vairākkārt tika akcentēts, ka valsts atrodas pie kritiskās robežas un vilcināšanās apdraud visas tautas un valsts turpmāku pastāvēšanu, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, nevis diskusijas par pagātnes kļūdām.
Kritizēti tika arī valstī īstenotie taupības pasākumi, kas nevis veicinot attīstību, bet mazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus, kāpinot sociālo spriedzi un draudot pārvērsties par "nāvējošu anoreksiju valsts mērogā".
Manifestā tika arī uzsvērts, ka partijas pārstāvji ir izstrādājuši detalizētu plānu, kā panākt uzplaukumu katrā nozarē, bet pirms tam nepieciešams atjaunot nerakstītu līgumu starp valsti un tautu, jo pretējā gadījumā izveidojusies situācija, kurā valstij noliedzot savus pienākumus, iedzīvotāji noliedz valsti.
Partijas pamatprogramma paredz konsekventu darbu pie Latvijas labklājības pieauguma un nacionālā komforta politikas īstenošanas. Tāpat pamatprogramma paredz arī partijas ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāna apstiprināšanu Saeimā, kura realizācijai tiks iecelti profesionāli un nepolitiski ministri. Paredzēts arī ieviest tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāru, par kura izpildi personīgi būs atbildīgs tautas vēlētais prezidents.
Tāpat tā paredz Riodežaneiro deklarācijas ilgtspējīgai attīstībai desmit pamatprincipu realizāciju, tostarp labklājības sabiedrības, stabilas tautsaimniecības veidošanu, Latvijas no starptautiskās palīdzības saņēmējvalsts pārvēršanu par pašpietiekamu valsti, kas nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību arī citām, kā tirgus ekonomikas mehānismu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai.
Partija paredzējusi arī realizēt sociālo drošības politiku, nodrošinot visiem dzīvesvietu, izglītības iespējas, minimālās vecuma un invaliditātes pensijas atbilstību oficiālajam iztikas minimumam, kā arī apstākļu veicināšanu nodarbinātības iespēju radīšanai, tostarp ieviešot atvieglojumus uzņēmējiem, kas rada papildus darba vietas un valsts kapitāla līdzdalību uzņēmējdarbībā.
Partijas programma runā arī par labvēlīgas vides nodrošināšanu jaunatnes, sporta un fiziskajām aktivitātēm, kā arī profilaktisko pasākumu kompleksa paplašināšanu, ierobežojot slimību izplatību. Tāpat solīts skaidri formulēt bezmaksas pakalpojumu klāstu veselības aizsardzībā. Tā paredz arī obligātas valsts apmaksātas vidējās izglītības ieviešanu un valsts pasūtījuma nodrošināšanu profesionālajā un augstākajā izglītībā. Savukārt sportam jātiek paceltam valsts kulta līmenī, kā jaunatnes disciplīnas un motivētas aizņemtības garantam.
Programma paredz Zemessardzes lomas palielināšanu sabiedrības drošības un kārtības nostiprināšanai valstī, atjaunojot tās formācijas pēc teritoriālā principa, kā arī NATO valstu sadarbības un profesionālās armijas stiprināšanu.
Partija sola ieviest saprātīgu nodokļu sistēmu, kas stimulē ražošanas, lauku saimniecību un eksporta attīstību, ar to saprotot nodokļu pazemināšanu. Tāpat solīts garantēts valsts iepirkums vietējo zemnieku lauksaimniecības produktiem un pārtikas ražošanas nozaru atjaunošanu un attīstīšanu un atjaunošanu. Zinātnei budžetu katru gadu paredzēts palielināt par 50%, līdz tas sasniedz Eiropas Savienības valstu līmeni.
Savukārt valsts pārvaldē bez jau minētās valsts vēlētas prezidenta institūcijas ieviešanas, partija atbalsta tautvaldību principu ieviešanu, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas, tāpat arī izmaiņas vēlēšanu sistēmā, nodrošinot iespējas vēlētājiem atsaukt deputātus.
Viena no partijas dibināšanas iniciatorēm ir biedrība "Politiskā laboratorija". Jau ziņots, ka minētā biedrība un "Latvija - prezidentāla valsts" un "Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai" pieņēmušas lēmumu par jaunas politiskās partijas dibināšanu nākamā gada sākumā.
Tāpat iepriekš ziņots, ka partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis "Arēnas Rīga" un uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. "Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana," saka Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. "Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem."
Topošās partijas uzņēmēju vidū ir arī firmas "Grandeg" valdes loceklis Andris Lubiņš, kurš gan vēl šaubās, iet politikā vai palikt uzņēmējdarbībā. Viņš gan ir pārliecināts, ka uzņēmējiem "pietiek čīkstēt" un jāsāk kaut ko darīt, lai notiktu pārmaiņas valstī.
Skaidru izvēli toties ir izdarījis firmas "Bostons" valdes priekšsēdētājs Vilnis Silarājs, kurš piedalījies arī partijas programmas izstrādāšanā. Viņš, piemēram, partijas darbības prioritātēs esot iekļāvis tādas lietas kā nodokļu izlīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju, lai uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, kā arī robežu kontroles stiprināšana, lai būtu mazāk kontrabandas preču. Kā jau partijas nosaukumā minēts, viens no tās ilgtermiņa mērķiem ir vēlēšanu sistēmas maiņa, taču "cilvēkiem ir jāēd un bērni skolā jālaiž jau šodien, tādēļ šobrīd jākoncentrējas uz sabalansēta budžeta veidošanu sakārtotas tautsaimniecības ietvaros," sacīja Silarājs.
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Izveido kustību "Par labu Latviju"
Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji izveido kustību "Par labu Latviju".
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)
Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:
http://politika.blogiem.lv/
Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).
http://politika.blogiem.lv/
Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).
otrdiena, 2010. gada 30. marts
J.Bordāns: Ar parlamentā pieņemtu aktu par okupācijas nosodījumu ir par maz
Autors Jaāis Bordāns, zvērināts advokāts, raksts pieejams LA mājas lapā, 30.03.2010:
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75573
Žurnālisti un dažu masu mediju redakciju pozīcija diskusijās par Latvijas valstij eksistenciāli svarīgiem jautājumiem nereti mēdz būt provokatīvi. Kur novelkama robeža starp vārda brīvību un sistemātisku darbošanos, kurinot nacionālo naidu, sistemātisku darbošanos, kas ir pretlikumīga?
Viena un tā pati rīcība vai viens un tas pats izteiksmes veids atšķirīgos apstākļos un tā izvēlētā kontekstā var būt gan pamudinājums sabiedrības attīstībai un garīgai izaugsmei, gan spēj nostrādāt par katalizatoru ne ar ko neattaisnotam naidam vai pat vardarbībai.
Vai tagad, kad pagājis relatīvi īss laiks pēc Latvijas okupācijas, pēc genocīda faktu apzināšanas, pēc intensīvas nacionālās pašcieņas pazemošanas, ko piekopa okupācijas režīms, ir juridiski attaisnojama sabiedrības provocēšana ar jautājumu: "Vai Latvijas valsts ir "liktenīgas kļūdas" rezultāts?" Juridiski nevar liegt iespēju apspriest Latvijas valsts rašanās apstākļus. Tieši 18. novembrī, valsts proklamēšanas gadadienā, šo jautājumu uzdot, manuprāt, var tikai divu veidu cilvēki: tie, kurus mēdz dēvēt par "Dieva dotiem cilvēciņiem", un no viņiem nav ko prasīt atbildību, vai arī patiesi augstas inteliģences ļaudis, kas ir sabiedrībā autoritātes un savu zināšanu un ētiskās kapacitātes dēļ šādu jautājumu spēj izanalizēt, neaizvainojot neviena jūtas un sniedzot kādu dziļāku atklāsmi, kuru viņi ir spējīgi saredzēt. Visos pārējos gadījumos šādas sarunas ir tikai tukšas balamutes pļāpas, kas sabiedrības dzīvē ienes tikai apjukumu, satraukumu, naidu un provocē kādu devu zemisku jūtu. Tā var kvalificēt bēdīgi slaveno 2009. gada 18. novembra raidījumu "Bez cenzūras", bet ne tikai – ir arī citi līdzīgi pasākumi. Uzskatu, ka par tādu pašu musināšanu var saukt žurnālista Andreja Mamikina iepriekš gatavoto 9. maija raidījumu, kurā piedalījās vēsturnieks un leģionārs, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis. Mamikins to dēvēja par diskusiju. Taču to tikpat labi var kvalificēt arī par provokāciju un nacionālā naida kurināšanu. Uzdodiet sev jautājumu: kāpēc tieši 9. maijā un ne citā datumā krievu auditorijai tiek piedāvāta latviešu leģiona tēma, bet tieši 18. novembrī jāapsmej Latvijas valsts nodibināšana? Ir dzirdēti apgalvojumi, ka to vēloties paši skatītāji, tas vajadzīgs TV kanāla reitingiem. Bet tādā gadījumā tā ir apzināta, mantkārīgos nolūkos veikta kūdīšana, nerēķinoties ar visai paredzamām sekām sabiedrības, it īpaši jaunatnes apziņā.
Demokrātija īpaši ievainojama ir tās sākuma – nenobriedušas attīstības – posmā, kamēr to vāji izprot sabiedrība un īsti neprot aizsargāt valsts. Ar demokrātiju un vārda brīvību savā aģitācijā vienlīdz sekmīgi Krievijas pirmajā demokrātiskajā periodā 1917. gadā piesedzās boļševiki un Vācijas Veimāras Republikā – revanšisti nacisti. Viņi demagoģiski pārvērta demokrātiju savā pretmetā, apzināti spēlējot uz sabiedrības cilvēciskām vājībām, naivumu un arī zemiskām jūtām.
Patlaban diemžēl vēl grūti pateikt, vai Latvijas valsts un tiesu institūcijām ir pietiekamas zināšanas un prasmes, lai novērtētu draudus demokrātijai. Drošības policija (DP) ir atteikusies uzsākt kriminālprocesu par reliģiskas organizācijas organizētu latviešu daiļliteratūras un folkloras grāmatu publisku dedzināšanu. Tā nav bijusi ieinteresēta pat uzdot kādu jautājumu Aleksandram Djukovam, personai, kas publiski izteicās par Latvijas vēstniecības Krievijā nodedzināšanu un Latvijas pilsoņa, kinorežisora Edvīna Šnores nogalināšanu – pat tad, kad Djukovs bija ieradies Latvijā. Nav zināms, vai DP rīkotos tikpat bikli, ja kādā no krievu tautai svētām dienām tiktu dedzinātas Puškina un krievu biļinu grāmatas.
Nav šaubu, ka pilsoņu brīvības un tiesības ir aizsargājamas. Sodi piemērojami, vienīgi stingri ievērojot likumos noteiktās robežas, un šiem sodiem ir jābūt adekvātiem, tie nedrīkst būt pārspīlēti bargi. Taču dažādās tiesību nozarēs, gan tiesību socioloģijā, gan kriminālistikā, speciālisti daudzkārt nonākuši pie atziņas, ka tieši pārkāpumu atstāšana bez asa nosodījuma un vajadzības gadījumā – kaut vai neliela soda provocē nākamos noziegumus.
Līdzīgi strīdi notiek arī citās demokrātiskās valstīs. Piemēram, janvārī Lielbritānijā radikālu islāmistu grupa "Islam4UK" gatavojās organizēt gājienu, vēršoties pret Wootton Bassett pilsētas iedzīvotāju vēlmi izrādīt cieņu Afganistānā bojā gājušajiem karavīriem, kas nākuši no šīs vietas. "Islam4UK" aktīvisti atsaucās uz vārda brīvību un vēlējās demonstrēt, ka šie karavīri ir vainojami musulmaņu slepkavībās. Pilsētas vadība pasākumu aizliedza.
Tas, ka latvieši vēl arvien jūt nedrošību aizstāvēt savu cieņu un godu, manuprāt, ir manāms diskusijā par jau pieminēto Mamikina raidījumu. Kad ebrejs un inteliģents Latvijas patriots Ā. Kleckins vērsās pret šāda veida Mamikina uzskatu paušanu, norādot, ka tas aizskars cilvēku pašcieņu, tieši atsevišķi latvieši negaidīti solidarizējās "cīņā par Mamikina vārda brīvību".
Manuprāt, šādas tā sauktās žurnālistu diskusijas par nacionāliem un valstiskās neatkarības jautājumiem Latvijā mazāk saistītas ar demokrātijas problemātiku, bet vairāk – ar okupācijas seku problēmjautājumiem. Okupācijas laikā tika lietota īpaša veida terminoloģija. Okupācija nozīmēja atbrīvošanu, runāšana latviešu valodā nozīmēja nacionālismu, pirmskara Latvijas pieminēšana bija fašisms. Ir naivi domāt, ka šāda lietu kārtības uztvere varēja pagaist līdz ar neatkarības atjaunošanas formālu pasludināšanu. Lai pārvarētu šos aizspriedumus un bailes, nepietiek ar vienreizēju parlamenta pieņemtu aktu par okupācijas nosodījumu. Tikpat naivi ir domāt, ka likumi paši par sevi kaut ko nodrošina, ieskaitot demokrātiju. Tiesību ievērošana tiek nodrošināta, ja tiek izveidots labs likuma izpildes mehānisms, kurš tiek arī regulāri kontrolēts, un ir arī vērā ņemama sabiedrības daļa, kas šajā procesā ir nopietni ieinteresēta.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75573
Žurnālisti un dažu masu mediju redakciju pozīcija diskusijās par Latvijas valstij eksistenciāli svarīgiem jautājumiem nereti mēdz būt provokatīvi. Kur novelkama robeža starp vārda brīvību un sistemātisku darbošanos, kurinot nacionālo naidu, sistemātisku darbošanos, kas ir pretlikumīga?
Viena un tā pati rīcība vai viens un tas pats izteiksmes veids atšķirīgos apstākļos un tā izvēlētā kontekstā var būt gan pamudinājums sabiedrības attīstībai un garīgai izaugsmei, gan spēj nostrādāt par katalizatoru ne ar ko neattaisnotam naidam vai pat vardarbībai.
Vai tagad, kad pagājis relatīvi īss laiks pēc Latvijas okupācijas, pēc genocīda faktu apzināšanas, pēc intensīvas nacionālās pašcieņas pazemošanas, ko piekopa okupācijas režīms, ir juridiski attaisnojama sabiedrības provocēšana ar jautājumu: "Vai Latvijas valsts ir "liktenīgas kļūdas" rezultāts?" Juridiski nevar liegt iespēju apspriest Latvijas valsts rašanās apstākļus. Tieši 18. novembrī, valsts proklamēšanas gadadienā, šo jautājumu uzdot, manuprāt, var tikai divu veidu cilvēki: tie, kurus mēdz dēvēt par "Dieva dotiem cilvēciņiem", un no viņiem nav ko prasīt atbildību, vai arī patiesi augstas inteliģences ļaudis, kas ir sabiedrībā autoritātes un savu zināšanu un ētiskās kapacitātes dēļ šādu jautājumu spēj izanalizēt, neaizvainojot neviena jūtas un sniedzot kādu dziļāku atklāsmi, kuru viņi ir spējīgi saredzēt. Visos pārējos gadījumos šādas sarunas ir tikai tukšas balamutes pļāpas, kas sabiedrības dzīvē ienes tikai apjukumu, satraukumu, naidu un provocē kādu devu zemisku jūtu. Tā var kvalificēt bēdīgi slaveno 2009. gada 18. novembra raidījumu "Bez cenzūras", bet ne tikai – ir arī citi līdzīgi pasākumi. Uzskatu, ka par tādu pašu musināšanu var saukt žurnālista Andreja Mamikina iepriekš gatavoto 9. maija raidījumu, kurā piedalījās vēsturnieks un leģionārs, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis. Mamikins to dēvēja par diskusiju. Taču to tikpat labi var kvalificēt arī par provokāciju un nacionālā naida kurināšanu. Uzdodiet sev jautājumu: kāpēc tieši 9. maijā un ne citā datumā krievu auditorijai tiek piedāvāta latviešu leģiona tēma, bet tieši 18. novembrī jāapsmej Latvijas valsts nodibināšana? Ir dzirdēti apgalvojumi, ka to vēloties paši skatītāji, tas vajadzīgs TV kanāla reitingiem. Bet tādā gadījumā tā ir apzināta, mantkārīgos nolūkos veikta kūdīšana, nerēķinoties ar visai paredzamām sekām sabiedrības, it īpaši jaunatnes apziņā.
Demokrātija īpaši ievainojama ir tās sākuma – nenobriedušas attīstības – posmā, kamēr to vāji izprot sabiedrība un īsti neprot aizsargāt valsts. Ar demokrātiju un vārda brīvību savā aģitācijā vienlīdz sekmīgi Krievijas pirmajā demokrātiskajā periodā 1917. gadā piesedzās boļševiki un Vācijas Veimāras Republikā – revanšisti nacisti. Viņi demagoģiski pārvērta demokrātiju savā pretmetā, apzināti spēlējot uz sabiedrības cilvēciskām vājībām, naivumu un arī zemiskām jūtām.
Patlaban diemžēl vēl grūti pateikt, vai Latvijas valsts un tiesu institūcijām ir pietiekamas zināšanas un prasmes, lai novērtētu draudus demokrātijai. Drošības policija (DP) ir atteikusies uzsākt kriminālprocesu par reliģiskas organizācijas organizētu latviešu daiļliteratūras un folkloras grāmatu publisku dedzināšanu. Tā nav bijusi ieinteresēta pat uzdot kādu jautājumu Aleksandram Djukovam, personai, kas publiski izteicās par Latvijas vēstniecības Krievijā nodedzināšanu un Latvijas pilsoņa, kinorežisora Edvīna Šnores nogalināšanu – pat tad, kad Djukovs bija ieradies Latvijā. Nav zināms, vai DP rīkotos tikpat bikli, ja kādā no krievu tautai svētām dienām tiktu dedzinātas Puškina un krievu biļinu grāmatas.
Nav šaubu, ka pilsoņu brīvības un tiesības ir aizsargājamas. Sodi piemērojami, vienīgi stingri ievērojot likumos noteiktās robežas, un šiem sodiem ir jābūt adekvātiem, tie nedrīkst būt pārspīlēti bargi. Taču dažādās tiesību nozarēs, gan tiesību socioloģijā, gan kriminālistikā, speciālisti daudzkārt nonākuši pie atziņas, ka tieši pārkāpumu atstāšana bez asa nosodījuma un vajadzības gadījumā – kaut vai neliela soda provocē nākamos noziegumus.
Līdzīgi strīdi notiek arī citās demokrātiskās valstīs. Piemēram, janvārī Lielbritānijā radikālu islāmistu grupa "Islam4UK" gatavojās organizēt gājienu, vēršoties pret Wootton Bassett pilsētas iedzīvotāju vēlmi izrādīt cieņu Afganistānā bojā gājušajiem karavīriem, kas nākuši no šīs vietas. "Islam4UK" aktīvisti atsaucās uz vārda brīvību un vēlējās demonstrēt, ka šie karavīri ir vainojami musulmaņu slepkavībās. Pilsētas vadība pasākumu aizliedza.
Tas, ka latvieši vēl arvien jūt nedrošību aizstāvēt savu cieņu un godu, manuprāt, ir manāms diskusijā par jau pieminēto Mamikina raidījumu. Kad ebrejs un inteliģents Latvijas patriots Ā. Kleckins vērsās pret šāda veida Mamikina uzskatu paušanu, norādot, ka tas aizskars cilvēku pašcieņu, tieši atsevišķi latvieši negaidīti solidarizējās "cīņā par Mamikina vārda brīvību".
Manuprāt, šādas tā sauktās žurnālistu diskusijas par nacionāliem un valstiskās neatkarības jautājumiem Latvijā mazāk saistītas ar demokrātijas problemātiku, bet vairāk – ar okupācijas seku problēmjautājumiem. Okupācijas laikā tika lietota īpaša veida terminoloģija. Okupācija nozīmēja atbrīvošanu, runāšana latviešu valodā nozīmēja nacionālismu, pirmskara Latvijas pieminēšana bija fašisms. Ir naivi domāt, ka šāda lietu kārtības uztvere varēja pagaist līdz ar neatkarības atjaunošanas formālu pasludināšanu. Lai pārvarētu šos aizspriedumus un bailes, nepietiek ar vienreizēju parlamenta pieņemtu aktu par okupācijas nosodījumu. Tikpat naivi ir domāt, ka likumi paši par sevi kaut ko nodrošina, ieskaitot demokrātiju. Tiesību ievērošana tiek nodrošināta, ja tiek izveidots labs likuma izpildes mehānisms, kurš tiek arī regulāri kontrolēts, un ir arī vērā ņemama sabiedrības daļa, kas šajā procesā ir nopietni ieinteresēta.
gazprom akcijas par Abrenes pārdošanu?
Par virsrakstā minēto tēmu ir daudz rakstīts, bet lieta lidz galam laikam vēl nav skaidra (kaut gan parasti nav dūmi bez uguns).
Viens no šādiem rakstiem ir par TP "vecbiedra" Gundara Bērziņa neviltoto 'sašutumu', ka par šo tēmu vispār uzdrošinās runāt un to izmeklēt, skat:
http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/6154/
Teksts zemāk iekopēts no šī raksta:
Gundars Bērziņš: Tika veikta Kalvīša telefonsarunu noklausīšanās
"Šobrīd [Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis] Kažociņš apgalvo, ka noklausīšanās iet mazumā. Visu pārbauda prokurors, un viss ir likumīgi. Bet tad tiek lietots cits paņēmiens - lai formāli saņemtu likumīgu noklausīšanās sankciju, tiek rakstīti visādi ziņojumi par jebkuru cilvēku," uzskata Bērziņš.
...
Pēc viņa vārdiem, "nesen viens ziņotājs uzrakstīja - viņam šķietot, ka saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu premjers Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un premjera padomnieks Pēteris Ustubs varētu būt saņēmuši "Gazprom" akcijas".
"Lai gan to var viegli pārbaudīt, uz šā absurdā ziņojuma pamata tika ierosināta pārbaudes lieta, tika uzsākta viņu telefona sarunu noklausīšanās, novērošana, sarakstes kontrole. "
...
"Es nebrīnos, ka šādām darbībām ir dota sankcija: viena lieta ir muļķīgais ziņojums, pavisam cita, ja ar šādu pieteikumu nāk tik nopietna iestāde kā SAB. Tad tas jau ož pēc valsts nodevības, tāpēc tiesnesis neriskēs nedot sankciju."
Viens no šādiem rakstiem ir par TP "vecbiedra" Gundara Bērziņa neviltoto 'sašutumu', ka par šo tēmu vispār uzdrošinās runāt un to izmeklēt, skat:
http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/6154/
Teksts zemāk iekopēts no šī raksta:
Gundars Bērziņš: Tika veikta Kalvīša telefonsarunu noklausīšanās
"Šobrīd [Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis] Kažociņš apgalvo, ka noklausīšanās iet mazumā. Visu pārbauda prokurors, un viss ir likumīgi. Bet tad tiek lietots cits paņēmiens - lai formāli saņemtu likumīgu noklausīšanās sankciju, tiek rakstīti visādi ziņojumi par jebkuru cilvēku," uzskata Bērziņš.
...
Pēc viņa vārdiem, "nesen viens ziņotājs uzrakstīja - viņam šķietot, ka saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu premjers Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un premjera padomnieks Pēteris Ustubs varētu būt saņēmuši "Gazprom" akcijas".
"Lai gan to var viegli pārbaudīt, uz šā absurdā ziņojuma pamata tika ierosināta pārbaudes lieta, tika uzsākta viņu telefona sarunu noklausīšanās, novērošana, sarakstes kontrole. "
...
"Es nebrīnos, ka šādām darbībām ir dota sankcija: viena lieta ir muļķīgais ziņojums, pavisam cita, ja ar šādu pieteikumu nāk tik nopietna iestāde kā SAB. Tad tas jau ož pēc valsts nodevības, tāpēc tiesnesis neriskēs nedot sankciju."
Zatlers aicina nelietot vārdu 'okupants'
Neesmu pamanījis pa kuru laiku notikusi deokupācija, bet Zatlers laikam domā, ka okupantu Latvijā vairs nav. Nerunājot par milzīgo 5.kolonu un civilokupantu bariem, Zatlers laikam ir "piemirsis" par 22000 PSRS armijas un specdienestu virsniekiem un viņu ģimenēm, kas tika atstātas Latvijā un lielā mērā ietekmē tās dzīvi.
Skat diena.lv rakstu (teksts iekopēts no diena.lv, 2010.g.29.marta raksta):
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zatlers-javienojas-ka-vards-okupants-vairs-netiks-lietots
"Valsts prezidents nenoliedz okupācijas faktu, tieši otrādi – skaidro lasītājam, kā Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts, atbildot uz Diena.lv jautājumu, vai prezidents ar saviem izteikumiem laikrakstā Telegraf nav nonācis pretrunā ar Saeimas 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, skaidro Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa. ..
Kā zināms, Latvijas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tajā teikts, ka «Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni, jo pusgadsimtu ilgā okupācija ir izraisījusi smagas, pašu spēkiem vien grūti pārvaramas sekas. Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstī ties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju».
«Gribu uzsvērt, ka Latvijā okupācija beidzās ar pēdējā padomju karaspēka pārstāvja aiziešanu, tāpēc šodien mums Latvijā jāvienojas par to, ka vārds «okupants» vairs netiks lietots,» atbildot uz krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf lasītāju jautājumiem, teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
V.Zatlers arī norādījis, ka Latvijas tautai nepieciešama nevis integrācija, bet saliedētība un kopīga izpratne par to, ka savas valsts, tās simbolikas, likumu un valodas atzīšana garantē personības brīvību ārpus cilvēka nacionalitātes rāmjiem.
Valsts prezidentam liekas svarīgi, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātu kā, piemēram, Latvijas krievus, Latvijas poļus vai Latvijas ukraiņus. Viņš ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem nekad nav atteicies lietot arī krievu valodu, ja tas nepieciešams.
Vaicāts, vai viņš atbalsta viedokli, ka prezidents ir jāievēl visai tautai, V.Zatlers atbild, ka neatbalsta prezidentālu valsts iekārtu, taču nav pret to, ka tauta parlamentārā valstī ievēlētu prezidentu.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs Juris Dobelis ir neizpratnē par V. Zatlera aicinājumu, nodēvējot to par valsts pirmās personas "jocīgu pārsteigumu".
"Tas ir galīgi nepieņemami. Tas viss ir samocīti, smieklīgi un liecina par stīvēšanos, kas nepieklājas prezidentam," sašutumu sarunā ar aģentūru BNS pauda Dobelis. Viņš atgādināja, ka kalendārā 17.jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. "Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?" piebilda deputāts. "Man tas nāk kā jocīgs pārsteigums. Protams, katram var būt savs viedoklis, bet Zatlers nav jebkurš, viņš ir Valsts prezidents," norādīja "tēvzemietis".
Skat diena.lv rakstu (teksts iekopēts no diena.lv, 2010.g.29.marta raksta):
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zatlers-javienojas-ka-vards-okupants-vairs-netiks-lietots
"Valsts prezidents nenoliedz okupācijas faktu, tieši otrādi – skaidro lasītājam, kā Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts, atbildot uz Diena.lv jautājumu, vai prezidents ar saviem izteikumiem laikrakstā Telegraf nav nonācis pretrunā ar Saeimas 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, skaidro Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa. ..
Kā zināms, Latvijas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tajā teikts, ka «Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni, jo pusgadsimtu ilgā okupācija ir izraisījusi smagas, pašu spēkiem vien grūti pārvaramas sekas. Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstī ties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju».
«Gribu uzsvērt, ka Latvijā okupācija beidzās ar pēdējā padomju karaspēka pārstāvja aiziešanu, tāpēc šodien mums Latvijā jāvienojas par to, ka vārds «okupants» vairs netiks lietots,» atbildot uz krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf lasītāju jautājumiem, teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
V.Zatlers arī norādījis, ka Latvijas tautai nepieciešama nevis integrācija, bet saliedētība un kopīga izpratne par to, ka savas valsts, tās simbolikas, likumu un valodas atzīšana garantē personības brīvību ārpus cilvēka nacionalitātes rāmjiem.
Valsts prezidentam liekas svarīgi, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātu kā, piemēram, Latvijas krievus, Latvijas poļus vai Latvijas ukraiņus. Viņš ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem nekad nav atteicies lietot arī krievu valodu, ja tas nepieciešams.
Vaicāts, vai viņš atbalsta viedokli, ka prezidents ir jāievēl visai tautai, V.Zatlers atbild, ka neatbalsta prezidentālu valsts iekārtu, taču nav pret to, ka tauta parlamentārā valstī ievēlētu prezidentu.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs Juris Dobelis ir neizpratnē par V. Zatlera aicinājumu, nodēvējot to par valsts pirmās personas "jocīgu pārsteigumu".
"Tas ir galīgi nepieņemami. Tas viss ir samocīti, smieklīgi un liecina par stīvēšanos, kas nepieklājas prezidentam," sašutumu sarunā ar aģentūru BNS pauda Dobelis. Viņš atgādināja, ka kalendārā 17.jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. "Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?" piebilda deputāts. "Man tas nāk kā jocīgs pārsteigums. Protams, katram var būt savs viedoklis, bet Zatlers nav jebkurš, viņš ir Valsts prezidents," norādīja "tēvzemietis".
Ar Daimler kukuļošanu saistītie politiķi
Raksts nāk no: http://www.postfactum.lv/1/1/?id_news=37402
Pēc ASV Tieslietu ministrijas publiskotajiem atzinumiem var secināt, ka nauda kukuļiem, kas maksāta Latvijas amatpersonām, ņemta mākslīgi paaugstinot vienas vienības (autobusa) cenu, starpību "komisijas" veidā atmaksājot kukuļņēmējiem pēc izsoles beigām. Citiem vārdiem - daļu summas, kas maksāta kukuļos mūsu valstsvīriem, veidoja iedzīvotāju samaksātie nodokļi.
ASV Tieslietu ministrijas federālajā tiesā iesniegtajos dokumentos par Latviju norādīts, ka Daimler meitaskompānija EvoBus, izmantojot viltus līgumus ar vairākām amerikāņu firmām, veikusi nelegālus maksājumus kopsummā par 1.8 miljoniem eiro vismaz divām Rīgas domes partijām, kas norādītajā brīdī atradušās pie varas. Konkrēti uzvārdi dokumentos nav minēti, bet nav grūti uzzināt partijas un personas, kuras šajā laika posmā atradās pie varas vai bija atbildīgas par satiksmes nozari Rīgas domē.
ASV federālajā tiesā iesniegtajos dokumentos Rīgas dome (RD) figurē divās lietās.
"Sadarbība" sākās 1998.gadā....
Laika posmā no 1998. - 2000.gadam Daimler meitasuzņēmums Turcijā - MB Turk, ar Mercedes izplatītāja Latvijā "Silverstar" starpniecību piegādājis Rīgas pašvaldībai 40 pasažieru autobusus. ASV federālajai tiesai iesniegtajos dokumentos norādīts - par 40 autobusiem veikti t.s. nelegālie maksājumi - Daimler daļu summas pārskaitījis Mercedes izplatītājam Latvijā, bet otrs maksājums veikts uz kontu Vācijā. Summa, kas pārskaitīta izplatītājām, bijusi domāta kā "komisijas maksa" personām, kas palīdzēja Mercedes izplatītājam uzvarēt izsolē, norādīts ASV Tieslietu ministrijas sagatavotajos dokumentos.
Uzziņai: no 1997.- 2000.gadam Rīgas mērs ir Andris Bērziņš (Toreiz Latvijas ceļs, tagad - LPP/LC), bet satiksmes departamenta vadītājas lomu pildīja Linda Baltiņa.
Mūsu valstsvīri kļuva rijīgāki, kukuļi - lielāki
2000.gada augustā Rīgas dome ar mēru Andri Ārgali (toreiz tēvzemietis, tagad - TP) priekšgalā rīko nākamo izsoli par 117 pasažieru autobusu iepirkumu - līguma gala summa būs 21 miljons latu. Izsoles komisiju vadīja Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba. Raidījums Nekā personīga norāda, ka komisijas sastāvā bija arī iepriekš minētā Baltiņa, galvenais finansists Raimonds Krūmiņš un tolaik domes uzņēmuma "Tālava", tagad Rīgas Satiksmes vadītājs Leons Bemhens un citi.
Izsole noslēdzās 2001.gada 27.martā, kad RD par uzvarētāju pasludināja jau zināmo Daimler meitaskompāniju EvoBus. Tieši šajā dienā par jauno Rīgas domes priekšsēdētāju kļūst Gundars Bojārs. Kopš minētās dienas RD koalīciju veidoja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Partiju vadītāji šodien labi zināmas personālijas - Gundars Bojārs (tolaik LSDSP, tagad - LPP/LC) un vicemērs Sergejs Dolgopolovs (tolaik PCTVL, tagad SC).
Pirmā daļa pateicības par Daimler produkcijas izvēli Latvijas amatpersonām tiek 2002.gada jūlija beigās, EvoBus izmantojot Delavērā (ASV) reģistrētu kompāniju "Oldenburgh Financial Corporation".
Nākamais “komisijas” maksājums gandrīz 1 miljona eiro apmērā veikts laika posmā no 2003.gada aprīļa līdz 2006.gada decembrim, kad EvoBus Rīgai piegādāja atlikušos 99 pasažieru autobusus. Kukulis maksāts, izmantojot Oregonā (ASV) bāzētu kompāniju “United Petrol Group LLP (UPG)” un vēl kādu citu firmu.
Pēc 2005.gada pašvaldības vēlēšanām RD koalīciju veidoja Jaunais laiks, Tautas partija, LPP un TB/LNNK ar mēru Aivaru Aksenoku.
Vācijas Mercedes-Benz ražotāju nesodīs par kukuļdošanu
Starptautiska mēroga korporācijas nekad netiek apsūdzētas kukuļdošanā. Gandrīz neviena lieta nav beigusies ar formālām apsūdzībām kukuļošanā, bet gan - visas ir atrisinātas noslēdzot t.s. izlīguma vienošanos. Ari šoreiz ASV Tieslietu ministrija kompānijai Daimler oficiāli nav izvirzījusi apsūdzības kukuļdošanā, bet gan - par nodomu veikt kukuļdošanu.
Minētajām juridiskajām niansēm ir nozīmīga loma, jo apsūdzība tikai “par nodomu” veikt kukuļošanu ļauj apsūdzētajam izbēgt no kriminālsoda, samaksājot uzliktās soda naudas par lietas izbeigšanu.
ASV valdība noteikti ir lieliski informēta par Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kas precīzi nosaka – ja kompānija kaut reizi ir bijusi apsūdzēta kukuļošanā, tai automātiski tiek liegta iespēja piedalīties ES valstu izsolēs vai konkursos. Acīmredzami šis ir iemesls kā dēļ ASV Tieslietu ministrija oficiāli neapsūdz Vācijas Daimler kukuļdošanā. Atbildību par to uzņēmās citu valstu pārstāvniecības, atzīstot apsūdzību pamatotību.
ASV Vašingtonas federālā tiesa savu lēmumu paziņos 1.aprīli.
KNAB uzticēts izmeklēt kukuļošanas lietu
Arī mūsu mazajā Latvijā ir ierosināta izmeklēšana, vismaz ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir aicinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izmeklēt iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar "Mercedes" autobusu iegādi.
PostFactum.lv
Avots: Nekā personīga
Pēc ASV Tieslietu ministrijas publiskotajiem atzinumiem var secināt, ka nauda kukuļiem, kas maksāta Latvijas amatpersonām, ņemta mākslīgi paaugstinot vienas vienības (autobusa) cenu, starpību "komisijas" veidā atmaksājot kukuļņēmējiem pēc izsoles beigām. Citiem vārdiem - daļu summas, kas maksāta kukuļos mūsu valstsvīriem, veidoja iedzīvotāju samaksātie nodokļi.
ASV Tieslietu ministrijas federālajā tiesā iesniegtajos dokumentos par Latviju norādīts, ka Daimler meitaskompānija EvoBus, izmantojot viltus līgumus ar vairākām amerikāņu firmām, veikusi nelegālus maksājumus kopsummā par 1.8 miljoniem eiro vismaz divām Rīgas domes partijām, kas norādītajā brīdī atradušās pie varas. Konkrēti uzvārdi dokumentos nav minēti, bet nav grūti uzzināt partijas un personas, kuras šajā laika posmā atradās pie varas vai bija atbildīgas par satiksmes nozari Rīgas domē.
ASV federālajā tiesā iesniegtajos dokumentos Rīgas dome (RD) figurē divās lietās.
"Sadarbība" sākās 1998.gadā....
Laika posmā no 1998. - 2000.gadam Daimler meitasuzņēmums Turcijā - MB Turk, ar Mercedes izplatītāja Latvijā "Silverstar" starpniecību piegādājis Rīgas pašvaldībai 40 pasažieru autobusus. ASV federālajai tiesai iesniegtajos dokumentos norādīts - par 40 autobusiem veikti t.s. nelegālie maksājumi - Daimler daļu summas pārskaitījis Mercedes izplatītājam Latvijā, bet otrs maksājums veikts uz kontu Vācijā. Summa, kas pārskaitīta izplatītājām, bijusi domāta kā "komisijas maksa" personām, kas palīdzēja Mercedes izplatītājam uzvarēt izsolē, norādīts ASV Tieslietu ministrijas sagatavotajos dokumentos.
Uzziņai: no 1997.- 2000.gadam Rīgas mērs ir Andris Bērziņš (Toreiz Latvijas ceļs, tagad - LPP/LC), bet satiksmes departamenta vadītājas lomu pildīja Linda Baltiņa.
Mūsu valstsvīri kļuva rijīgāki, kukuļi - lielāki
2000.gada augustā Rīgas dome ar mēru Andri Ārgali (toreiz tēvzemietis, tagad - TP) priekšgalā rīko nākamo izsoli par 117 pasažieru autobusu iepirkumu - līguma gala summa būs 21 miljons latu. Izsoles komisiju vadīja Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba. Raidījums Nekā personīga norāda, ka komisijas sastāvā bija arī iepriekš minētā Baltiņa, galvenais finansists Raimonds Krūmiņš un tolaik domes uzņēmuma "Tālava", tagad Rīgas Satiksmes vadītājs Leons Bemhens un citi.
Izsole noslēdzās 2001.gada 27.martā, kad RD par uzvarētāju pasludināja jau zināmo Daimler meitaskompāniju EvoBus. Tieši šajā dienā par jauno Rīgas domes priekšsēdētāju kļūst Gundars Bojārs. Kopš minētās dienas RD koalīciju veidoja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Partiju vadītāji šodien labi zināmas personālijas - Gundars Bojārs (tolaik LSDSP, tagad - LPP/LC) un vicemērs Sergejs Dolgopolovs (tolaik PCTVL, tagad SC).
Pirmā daļa pateicības par Daimler produkcijas izvēli Latvijas amatpersonām tiek 2002.gada jūlija beigās, EvoBus izmantojot Delavērā (ASV) reģistrētu kompāniju "Oldenburgh Financial Corporation".
Nākamais “komisijas” maksājums gandrīz 1 miljona eiro apmērā veikts laika posmā no 2003.gada aprīļa līdz 2006.gada decembrim, kad EvoBus Rīgai piegādāja atlikušos 99 pasažieru autobusus. Kukulis maksāts, izmantojot Oregonā (ASV) bāzētu kompāniju “United Petrol Group LLP (UPG)” un vēl kādu citu firmu.
Pēc 2005.gada pašvaldības vēlēšanām RD koalīciju veidoja Jaunais laiks, Tautas partija, LPP un TB/LNNK ar mēru Aivaru Aksenoku.
Vācijas Mercedes-Benz ražotāju nesodīs par kukuļdošanu
Starptautiska mēroga korporācijas nekad netiek apsūdzētas kukuļdošanā. Gandrīz neviena lieta nav beigusies ar formālām apsūdzībām kukuļošanā, bet gan - visas ir atrisinātas noslēdzot t.s. izlīguma vienošanos. Ari šoreiz ASV Tieslietu ministrija kompānijai Daimler oficiāli nav izvirzījusi apsūdzības kukuļdošanā, bet gan - par nodomu veikt kukuļdošanu.
Minētajām juridiskajām niansēm ir nozīmīga loma, jo apsūdzība tikai “par nodomu” veikt kukuļošanu ļauj apsūdzētajam izbēgt no kriminālsoda, samaksājot uzliktās soda naudas par lietas izbeigšanu.
ASV valdība noteikti ir lieliski informēta par Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kas precīzi nosaka – ja kompānija kaut reizi ir bijusi apsūdzēta kukuļošanā, tai automātiski tiek liegta iespēja piedalīties ES valstu izsolēs vai konkursos. Acīmredzami šis ir iemesls kā dēļ ASV Tieslietu ministrija oficiāli neapsūdz Vācijas Daimler kukuļdošanā. Atbildību par to uzņēmās citu valstu pārstāvniecības, atzīstot apsūdzību pamatotību.
ASV Vašingtonas federālā tiesa savu lēmumu paziņos 1.aprīli.
KNAB uzticēts izmeklēt kukuļošanas lietu
Arī mūsu mazajā Latvijā ir ierosināta izmeklēšana, vismaz ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir aicinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izmeklēt iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar "Mercedes" autobusu iegādi.
PostFactum.lv
Avots: Nekā personīga
Abonēt:
Ziņas (Atom)