http://www.la.lv/vairak-reorganize-neka-investe/
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
Rīgas un Pierīgas uzņēmumos ārvalstnieki savas tiešās investīcijas iegulda daudz labprātāk nekā reģionos.
Lielākais kapitālists – “Latvijas balzams”
Starp 2014. gadā reģistrētiem uzņēmumiem pēc apmaksātā pamatkapitāla “TOP 5″ ierindojusies holdinga kompānija “Amber Beverage Group”, liecina “Lursoft” dati. Tās pamatkapitāls ir 104,54 milj eiro un dibinātājs un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā kompānija “S.P.I. Regional Business Unit B.V.”. Nīderlande arī nokļuvusi galvgalī starp valstīm, kuras veikušas apjomīgākās investīcijas Latvijas uzņēmumos. “Amber Beverage Group” izveidota šā gada oktobrī starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai “SPI Group”, kuras lielākais kapitāldaļu turētājs ir Krievijas uzņēmējs Jurijs Šeflers, apvienojot Baltijas uzņēmumus – AS “Latvijas balzams”, dzērienu izplatītājus “SPI Distribution Latvia”, “SPI Distribution Estonia” un “Bennet Distributors” Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi “Latvijas balzams veikali” Latvijā un “Darija” Lietuvā.
“Šāda holdinga izveide liecina, ka uzņēmumu grupai ir ilgtermiņa attīstības stratēģija Baltijas reģionā kopumā, līdz ar to sagaidāms, ka šī uzņēmumu grupa tuvākajos gados kļūs vēl ietekmīgāka un investoriem ir mērķis šajā tirgū savas pozīcijas nostiprināt un paplašināt,” uzskata “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Līdz ar to nav pārsteigums, ka holdinga kompānijas padomē darbosies bijušais premjers un AS “Latvijas balzams” padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, bet valdē “Latvijas balzama” ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Lielākā īpašnieku maiņa
Viskrasākās izmaiņas 2014. gadā (īpašnieku maiņa, ražošanas apturēšana utt.) notikušas ar Latvijas metālapstrādes flagmani – “Liepājas metalurgs”, par ko jau vēstījusi “Latvijas Avīze”. Tai skaitā šogad ar 16 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta jaundibinātā AS “KVV Liepājas metalurgs”, liecina “Lursoft” informācija. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Igors Kovaļenko.
Jau ziņots, ka maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” ražotni par 107 milj. eiro piedāvājis iegādāties Ukrainas uzņēmums “KVV Group” un, ieguldot vēl 30 milj. eiro, solījis atjaunot uzņēmumā ražošanu. Šobrīd plānots, ka tas varētu notikt 2015. gada sākumā, nevis šogad, kā tika plānots iepriekš. “KVV Group” maksājumi par ražotni tiks sadalīti desmit gados – ar gada maksājumu deviņi miljoni eiro.
Krievu interese augsta
To, ka ārvalstnieki labprāt izvēlas ieguldīt galvaspilsētā un tās apkārtnē, vislabāk parāda fakts, ka no visiem Rīgā un Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši vairāk nekā 14% uzņēmumu, kamēr pārējos reģionos šis rādītājs svārstās robežās no 3 līdz 4,5%, liecina “Lursoft” pētījums.
Tas izskaidro arī statistiku, ka pēc Rīgas lielākās investīcijas piesaistījis Babītes novads un Jelgava, bet lielākais investoru skaits fiksēts Jūrmalā un Mārupes novadā. Vērtējot 2014. gada statistiku par ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumos, jāsecina, ka šogad lielākais investoru skaits nācis no Krievijas. Kopumā 2014. gada nogalē Krievijas investori kā uzņēmumu dalībnieki ir reģistrēti 5572 Latvijas uzņēmumos. Krievijas investoru interese par uzņēmējdarbības reģistrēšanu un veikšanu Latvijā pēdējos gadus vērtējama kā samērā augsta.
Krievijas iedzīvotāju interese par ieguldījumu veikšanu Latvijas uzņēmumos bieži saistīta ar iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, un dažkārt tiešā veidā uzņēmējdarbību mūsu valstī šie investori neveic. Apskatot nozares, kurās ieplūst Krievijas investoru līdzekļi, redzams, ka visbiežāk ieguldījumi veikti kravas pārvadājumu un tranzītpakalpojumu nodrošināšanas uzņēmumos, nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, bet visapjomīgākās investīcijas ieguldītas finanšu sektorā.
Paredzams, ka nākotnē Krievijas uzņēmēji pakāpeniski varētu izraudzīties citas prioritārās nozares, kurās veikt investīcijas, jo sakarā ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, Krievijas nestabilo ekonomisko stāvokli un šobrīd Krievijas realizēto monetāro politiku pragmatiskākie uzņēmēji raudzīsies uz risku samazināšanu, tādēļ uzsvari, visticamāk, biežāk varētu tikt likti uz lielākiem investīciju projektiem – piemēram, ražojošajos uzņēmumos, būvniecības projektos u. tml., skaidro D. Kiopa.
Piemēram, šogad jūnijā ar 3 tūkst. eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA “Pobeda Confectionary”, kas Ventspilī plāno investēt 10 milj. eiro un radīt 60 jaunas darba vietas, lai izveidotu šokolādes produktu ražošanu. Investori ir Muravjovu ģimene no Krievijas, liecina “Lursoft” dati.
Paplašina ražotnes
Starp “TOP 5″ valstīm, kas investējušas Latvijā, ir arī Lietuva. Piemēram, šogad Latvijā ar 16,3 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA “Global BOD Group”, kuras vadībā ir lietuvieši, bet uzņēmuma darbības veids nav norādīts. Sevi tā raksturo kā lielāko kompaktdisku ražotāju ne tikai Baltijas valstīs, bet arī vienu no modernākajām uzņēmumu grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Šā gada deviņos mēnešos kopumā 28 investori ir pieņēmuši lēmumu investēt Latvijā, no tiem 15 lēmuši par jaunu investīcijas projektu īstenošanu, bet 13 – par jau esošo projektu paplašināšanu. Projektiem pilnībā īstenojoties, investīcijas sagaidāmas 117,43 milj. eiro apmērā, radot 1100 jaunas darba vietas, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, prognozē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Starp tiem ir, piemēram, norvēģu investori no SIA “Lanos”, kas jau darbojas Saldū un ražo kuģiem specializētas metāla durvis. Plānots investēt 0,5 milj. eiro un izveidot 100 jaunas darba vietas. Pērn uzņēmumā vidēji tika nodarbināti 47 strādājošie, apgrozījums veidoja 3,3 milj. eiro.
LIAA šogad izskatījis 192 potenciālos investīciju projektus, no tiem ap 22% saistīti ar metālapstrādes un elektronikas nozari, 12% no projektiem veido pakalpojumu centru projekti. Kopumā 56% no potenciālajiem investoriem, ar kuriem strādā LIAA, nāk no Eiropas valstīm. Visvairāk šobrīd Latviju vērtē potenciālie investori no Krievijas (10%), Zviedrijas (8%), ASV (8%).
“TOP 5″ valstis, no kurām nācis lielākais investoru skaits
Valsts Investoru skaits
Krievija 1274
Lietuva 623
Igaunija 387
Baltkrievija 340
Itālija 260
“TOP 5″ valstis, no kurām nākušas vislielākās investīcijas
Valsts Investīciju kopsumma (milj. EUR).
Nīderlande 150,11
Lietuva 96,78
Zviedrija 87,17
Lielbritānija 78,32
Krievija 59,51
“TOP 5″, kur uzņēmumu kapitālā ieguldītas lielākās ārvalstu investīcijas
Pilsēta/ novads Kopsumma (milj. EUR).
Rīga 567,58
Babītes novads 27,97
Jelgava 10,71
Dobeles novads 9,37
Siguldas novads 9,11
“TOP 5″, kur uzņēmumu kapitālā ieguldījuši visvairāk ārvalstu investoru
Pilsēta/ novads Investoru skaits
Rīga 3794
Jūrmala 133
Liepāja 78
Mārupes novads 77
Daugavpils 62
Avots: “Lursoft”
