Stikla kreļļu ekonomisti
Kāpēc esmu pret vientiesību uzturēšanās atļauju izsniegšanā
Rita Eva Našeniece 24.septembris 2013
Karikatūras autors - Edgars Sīms.
Pie mums atnāca māklere, latviski runāja tekoši. Izskatīga, dārgās drēbēs. Mūsu dzīvokli novērtēja atzinīgi. Ieraugot divas izejas (vecais dzīvoklis), viņas acis iemirdzējās. Tālāko dialogu attēlošu burtiski.
„O!," viņa izsaucās, „dzīvokli var sadalīt". „Tas nekad nav bijis sadalīts, senāk esot bijis komunāls, bet ne sadalīts," skaidroju. „Turklāt tam ir papīri kā vienam dzīvoklim," saku. „Nē, visu var nokārtot," sauca brašā māklere, „mēs to visu darām!".
„Kāpēc gan kādam vajadzētu dalīt dzīvokli?" „Tāpēc, ka latvieši dzīvokli nepirks, latviešiem nav naudas," viņa priecīgi vēstīja. „Pirks krievi." „To aiztaisīs ciet," rāda uz koridoru, "un vienu pusi izīrēs!"
Kāpēc tad jāīrē?" - jautāju. „Nu, kā?! Viņiem taču par kaut ko jādzīvo! Vienu pusi viņi izīrē un par to naudu dzīvo, kamēr darbu atrod." Tad lietišķi apvaicājās, cik ātri varam izvākties, ja viņa atvestu īsto pircēju un tas vēlētos ievākties pāris nedēļu laikā.
Nē, mūsu dzīvoklis nav pārdošanā. Un arī nebūs. Izdarījām secinājumus.
No lirikas pāriesim pie faktiem.
Internets ņudz no krieviski rakstītām labām ziņām, kas metodiski uzskaita izcilā Latvijas piedāvājuma īpašās priekšrocības masu pircējam. Vadošais Krievijas korporatīvais ofšoru blogs "Offshore Wealth" precīzi un korekti atbild uz interesentu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Tie ietver īpašuma cenu, iegūšanas nosacījumus, ģimenes vajadzības jaunajā mītnes zemē, darba un pilsonības iegūšanas iespējas.
Latvijā netiek prasītas reālas investīcijas ekonomikā, kā tas ir Lietuvā, kur var ieguldīt tikai jauna biznesa attīstībā. Latvijā par investīciju tiek uzskatīts arī bankas depozīts, nekustamais īpašums un investīcijas nekustamajā īpašumā. Savā laikā par to precīzi izteicās starptautiskas nekustamo īpašumu kompānijas "Century 21 Baltwest" padomes priekšsēdētājs Valērijs Engels, kurš "ImhoClub" publikācijā vaļsirdīgi atzina, ka valsts, no šiem iebraucējiem praktiski neko neiegūst. PMLP pasaka skaidri - tikai 5% no uzturēšanās atļaujām ir investīcijās biznesā.
Par krievu skolu augošo popularitāti ar sajūsmu izsakās nekustamā īpašuma kompānijas «Nira fonds» valdes locekle Jevgēnija Markova: „Cittautiešu skolās ir pilns ar jauniem skolēniem, kuri ir pārcēlušies uz šejieni, šādas skolas pašlaik paplašinās.» Par to, ka skolas ir svarīga uzturēšanās atļaujas paketes daļa, savā 2011.gada intervijā skaidri uzsvēra arī Engels, brīdinot, ka citi Latvijas likumi nedrīkst nonākt pretrunā ar uzturēšanās atļauju politiku.
Pasaulē uzturēšanās atļaujas ļoti reti tiek saistītas ar pastāvīga darba iespējām šāda tipa migrantam. Pat Melnkalnē, kur bija īpaši labvēlīgs uzturēšanās atļauju piešķiršanas režīms, vietējie nepieļāva savējo cilvēku izstumšanu no darba tirgus un bija atļauts tika sezonāls darbs. Starp citu, 2009.gadā Melnkalne uzturēšanās atļauju iespējas par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas iedzīvotājiem slēdza. Barbariskā piekrastes degradācija nekustamo īpašumu attīstīšanas rezultātā, vietējo iedzīvotāju pakāpeniska izspiešana no mājām, nekustamo īpašumu un īres cenu lēciens, praktiska nevēlēšanās integrēties izraisīja strauju sabiedrības negatīvās attieksmes veidošanos. Eiropas Savienība sniedza savu komentāru, ka Melnkalnei nebūs cerības tajā iestāties, ja valstī pastāvēs ēnu ekonomika, ko atbalsta Krievijas nelegālās un puslegālās naudas plūsmas.
Starp faktoriem, kas tiek reklamētas kā unikāls Eiropas piedāvājums, ir iespēja palikt valstī arī pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Latvija tiek dēvēta par „viskrieviskāko zemi Eiropā", kur krievu valodu var „droši lietot arī saskarsmē ar oficiālām personām". Turklāt atļauju izsniedz pat ne 30, bet septiņu dienu laikā un to iespējams nokārtot bez pircēja klātbūtnes.
Savdabīga ekstra ir iespēja Latvijas bankās kreditēties tiem „investoriem", kam pat dzīvoklim naudas nepietiek. Neskatoties uz to, ka Maskavā līdzīga standarta dzīvoklis maksā divas līdz piecas reizes dārgāk nekā Rīgas analogs, tomēr pat šo līmeni daudzi „investori" nesasniedz. Bankas ir pakalpīgas. "Citadele Asset Management" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs. Savā izsmeļošajā un klientam draudzīgajā intervijā (kur viņa amats ir minēts kā "Руководитель дирекции управления частным капиталом банка Citadele") paziņo, ka Krievijas klientiem piedāvājums ir ļoti pretimnākošs - banka finansē līdz pat 80% no nepieciešamās summas, bet maksimālais kredīta atmaksas ilgums ir 35 gadi (!!!). Personīgi es nepazīstu nevienu latvieti, kurš būtu saņēmis kredītu uz šādiem nosacījumiem.
Kreditēšanas elements šo uzturēšanās atļauju "investoru" aktivitāti padara par sabiedrības krāpšanu. Jo, patiesi, tikai latviešu politiķu cinismā ir iespējams iestāstīt, ka valsts ekonomiku ceļ ģimene no Maskavas Biruļovkas mikrorajona, kas pilnā sastāvā iepilotē Rīgā, nodibina fiktīvu juridisku personu vai pat bez tās, četru līdz sešu nedēļu laikā saņem kredītu dzīvokļa pirkšanai.
Melnkalnē situāciju piekrastē aktīvi atspoguļoja „Vijesti" mediju grupa. Melnkalnes nevalstiskās organizācijas, kuru fokusā ir politiskie procesi, uzturēšanās atļauju un īpašumu izpārdošanas jautājumā nostājās sabiedrības interešu pusē, veicot izvērstus pētījumus un informējot sabiedrību par kritisko situāciju, kas saistīta ar uzturēšanās atļauju pirkšanu, nekustamā īpašuma tirgus izkropļošanu un Krievijas netīrās naudas plūsmām valstī. Krasā atšķirībā no Latvijas, kur šis potenciāls ir vārgulīgs un eliti komplimentējošs, Melnkalnē NVO ir spējīgas sagatavot spēcīgu faktoloģiski argumentētu situācijas analīzi.
Eiropā tieši pašvaldību iedzīvotāji nosaka, kādus nekustamo īpašumu pircējus tās vēlas redzēt savās teritorijās. Šveicē pircējiem, kas nav ES pilsoņi, tai skaitā krieviem, nepārdod īpašumus Ženēvā, Cīrihē un to apkārtnē, bet ir iespējas iegūt īpašumu attālākos kantonos. Ja Latvijā Engures pašvaldība un iedzīvotāji pieļauj Ļeņinku un Putinku būvniecību ar krāšņām totalitāro simbolu reklāmām, tad Melnkalnes Dalmācijas kaimiņi - horvāti- pat vislielākā naudas spiediena apstākļos nepieļāva krievu pircēju invāziju. Efektu var redzēt jebkurš, kurš mēģinās salīdzināt Horvātijas Dubrovniku kantona un Melnkalnes piekrasti sezonas laikā.
Somijā savukārt nav iespējama uzturēšanās atļauju iegāde uz īpašuma pirkšanas rēķina, bet to var iegūt, pierādāmi nodarbojoties ar biznesu. Īpašumu izīrēšana Somijā nav uzskatāma par biznesu, uz kura pamata izsniedz uzturēšanās atļauju. Sākot ar 2010.gadu, Somijas masu informācijas līdzekļi regulāri ziņo par pretkrievu noskaņojumu somu sabiedrībā, saistot to ar Krievijas pārceļotājiem. 2011.gadā Dienvidsomijā notika jauno krievu nopirkto īpašumu vandālisma sērijas, kurām bija raksturīgas ar sarkanu krāsu noziestas izdemolēto dzīvokļu sienas. Tomēr arī miermīlīgākie Inaras ezera apkaimes iedzīvotāji pauda savu satraukumu par iespējamām „krievu sādžu" celšanām skaistajā novadā. Somijā laikā, kad izvērsās šī cīņa, Somijas nacionālisti ieguva lielu iedzīvotāju atbalstu un ir piedzīvojuši strauju popularitātes augšanu, kāpinot balsis vēlēšanās no 2,4% uz 23% .
Virkne valstu jau pirms četriem vai pieciem gadiem ir veikušas uzturēšanās atļaujas atcelšanu, kā tas ir Maltas gadījumā, vai padarījušas to komplicētu, kā tas ir Kiprā. Pilnībā no ne-ES pircējiem ir atteikušies čehi.
Atcerēsimies, ka termiņuzturēšanās atļauja pēc pieciem gadiem var tikt pārvērsta par pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet pēc desmit gadiem var tikt pieprasīta pilsonība.
Uzturēšanās atļaujas pēc savas būtības ir ekstra, privilēģija, ko piešķir ārzemniekam. Kvotas un reālas investīcijas, ko rūpīgi pārbauda - tas ir cienījamas valsts uzturēšanās atļauju ceļš. Tajā pat laikā uzturēšanās atļaujas kā jebkura resursa iztirgošana nav veids, kā attīstīt ekonomiku. Vēl jo vairāk - no tā nevar būt atkarīga valsts ekonomiskā stabilitāte. Ja šis arguments tiek lietots politiskā diskursā, tad rodas nopietnas šaubas par valdošās politiskās elites pārstāvju atbilstību ieņemamajiem augstajiem amatiem.
Vēlos beigt savu rakstu tāpat kā 2011.gadā, kad rakstīju par uzturēšanās atļaujām krievu skolu kontekstā - neesmu pret uzturēšanās atļaujām Latvijā principā, ja tās ierobežo kvotas un tās tiek izsniegtas uz izcilu reālu biznesa investīciju pamata. Esmu pret vientiesību. Vientiesi un viņa ģimeni izmanto nežēlīgi, ilgi un daudz, pa laikam atgādinot, ka viņš pats pie šīs situācijas ir vainīgs.
Bet mēs taču esam gudra tauta...?
Autore ir komunikācijas risku analītiķe
„O!," viņa izsaucās, „dzīvokli var sadalīt". „Tas nekad nav bijis sadalīts, senāk esot bijis komunāls, bet ne sadalīts," skaidroju. „Turklāt tam ir papīri kā vienam dzīvoklim," saku. „Nē, visu var nokārtot," sauca brašā māklere, „mēs to visu darām!".
„Kāpēc gan kādam vajadzētu dalīt dzīvokli?" „Tāpēc, ka latvieši dzīvokli nepirks, latviešiem nav naudas," viņa priecīgi vēstīja. „Pirks krievi." „To aiztaisīs ciet," rāda uz koridoru, "un vienu pusi izīrēs!"
Kāpēc tad jāīrē?" - jautāju. „Nu, kā?! Viņiem taču par kaut ko jādzīvo! Vienu pusi viņi izīrē un par to naudu dzīvo, kamēr darbu atrod." Tad lietišķi apvaicājās, cik ātri varam izvākties, ja viņa atvestu īsto pircēju un tas vēlētos ievākties pāris nedēļu laikā.
Nē, mūsu dzīvoklis nav pārdošanā. Un arī nebūs. Izdarījām secinājumus.
Latvijas termiņuzturēšanās atļauju modulis "investoriem" Eiropā ir unikāls. Bez vai ar nolūku radīts par ātru, īsā periodā tas kļuvis par sekmīgi īstenojamu kolonizācijas un Latvijas etniskā sastāva maiņas, kā arī plaša mēroga nekustamā īpašuma pārejas instrumentu ārzemnieku rokās.Tā ekonomiskais efekts ir apšaubāms, bet ietekme uz darba tirgu, no kura tiek metodiski izspiesti tie, kas nerunā vai pietiekami tekoši nerunā krieviski, kaitīga. Toties darbu saņem tikko iebraukušie, kuriem ir nepieciešams dzīvot un uzturēt līdzi atbraukušo ģimeni. Vēsturiskais analogs varētu būt Jaunās pasaules zemju iztirgošana par krellēm. Kaut gan indiāņi par savu nodokļu naudu tomēr neuzturēja iebraukušo un viņu zemes nopirkušo kolonistu bērnu skolas. Tā ka šajā ziņā latvieši pārspēj pat indiāņus.
No lirikas pāriesim pie faktiem.
Internets ņudz no krieviski rakstītām labām ziņām, kas metodiski uzskaita izcilā Latvijas piedāvājuma īpašās priekšrocības masu pircējam. Vadošais Krievijas korporatīvais ofšoru blogs "Offshore Wealth" precīzi un korekti atbild uz interesentu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Tie ietver īpašuma cenu, iegūšanas nosacījumus, ģimenes vajadzības jaunajā mītnes zemē, darba un pilsonības iegūšanas iespējas.
Latvija patlaban ir visizdevīgākā valsts, lai saņemtu Eiropas rezidenta statusu, ja ir vēlme pārvākties uz dzīvi. Šeit ir vislētākā „ģimenes paka", tas ir, Latvijā var iegādāties termiņuzturēšanas atļaujas par pašu lētāko cenu Eiropā uz vienu ģimenes locekli.Turklāt tas neattiecas tikai uz termiņuzturēšanās atļaujām par „investīcijām". Neaizmirsīsim, ka Latvijā bez strauji augošā termiņuzturēšanās tirgus ar 6800 izsniegtām uzturēšanās atļaujām ir arī vismaz 70 000 citu veidu uzturēšanās atļauju saņēmēju. Lietuvas imigrācijas likums, piemēram, neparedz automātisku bezmaksas ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju iegūšanu, tādejādi neveicinot ģimeņu pārceļošanu. Latvijas uzturēšanās atļaujas gadījumā tuvākie radi - sieva, vīrs, bērni - iegūst iespēju uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā kopā ar galveno, tā dēvēto "investoru" bankas depozītā, biznesā vai nekustamajā īpašumā Latvijā.
Latvijā netiek prasītas reālas investīcijas ekonomikā, kā tas ir Lietuvā, kur var ieguldīt tikai jauna biznesa attīstībā. Latvijā par investīciju tiek uzskatīts arī bankas depozīts, nekustamais īpašums un investīcijas nekustamajā īpašumā. Savā laikā par to precīzi izteicās starptautiskas nekustamo īpašumu kompānijas "Century 21 Baltwest" padomes priekšsēdētājs Valērijs Engels, kurš "ImhoClub" publikācijā vaļsirdīgi atzina, ka valsts, no šiem iebraucējiem praktiski neko neiegūst. PMLP pasaka skaidri - tikai 5% no uzturēšanās atļaujām ir investīcijās biznesā.
Unikālā iespēja iegūt bezmaksas izglītību krievu valodā tiek uzsvērta praktiski jebkurā uzturēšanās atļauju interneta reklāmā. Tā ir Latvijas izcilā priekšrocība.Bulgārijā, kura arī izveidojusi ekonomisku uzturēšanās atļauju piedāvājumu, izglītību var iegūt tikai bulgāru valodā. Šis apstāklis, kā arī plaši izplatītie Krievijas pircēju apkrāpšanas gadījumi Bulgāriju padara par ģimeņu pārceļotājiem, de facto kolonistiem, ne īpaši pievilcīgu valsti.
Par krievu skolu augošo popularitāti ar sajūsmu izsakās nekustamā īpašuma kompānijas «Nira fonds» valdes locekle Jevgēnija Markova: „Cittautiešu skolās ir pilns ar jauniem skolēniem, kuri ir pārcēlušies uz šejieni, šādas skolas pašlaik paplašinās.» Par to, ka skolas ir svarīga uzturēšanās atļaujas paketes daļa, savā 2011.gada intervijā skaidri uzsvēra arī Engels, brīdinot, ka citi Latvijas likumi nedrīkst nonākt pretrunā ar uzturēšanās atļauju politiku.
Tieši tāpēc apšaubāma ir politiskās elites patiesa vēlme izbeigt segregētās izglītības eksistenci Latvijā, ieviešot Eiropas standartu ar kopīgām skolām valsts valodā. Šāda reforma būtiski mazinātu pārāk lēto uzturēšanās atļauju pircēju interesi par Latviju.Uzturēšanās atļauju iegūšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā arī palīdzību darbā iekārtošanā, kas ekonomiskās klases pircējam ir vitāla. Tas ir viens no elementiem internetā uzskaitītajos pakalpojumos, ko piedāvā vesela juridisko un finanšu pakalpojumu slēdzēju armāda. Nekur netiek uzsvērta latviešu valodas zināšanu nepieciešamība.
Pasaulē uzturēšanās atļaujas ļoti reti tiek saistītas ar pastāvīga darba iespējām šāda tipa migrantam. Pat Melnkalnē, kur bija īpaši labvēlīgs uzturēšanās atļauju piešķiršanas režīms, vietējie nepieļāva savējo cilvēku izstumšanu no darba tirgus un bija atļauts tika sezonāls darbs. Starp citu, 2009.gadā Melnkalne uzturēšanās atļauju iespējas par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas iedzīvotājiem slēdza. Barbariskā piekrastes degradācija nekustamo īpašumu attīstīšanas rezultātā, vietējo iedzīvotāju pakāpeniska izspiešana no mājām, nekustamo īpašumu un īres cenu lēciens, praktiska nevēlēšanās integrēties izraisīja strauju sabiedrības negatīvās attieksmes veidošanos. Eiropas Savienība sniedza savu komentāru, ka Melnkalnei nebūs cerības tajā iestāties, ja valstī pastāvēs ēnu ekonomika, ko atbalsta Krievijas nelegālās un puslegālās naudas plūsmas.
Starp faktoriem, kas tiek reklamētas kā unikāls Eiropas piedāvājums, ir iespēja palikt valstī arī pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Latvija tiek dēvēta par „viskrieviskāko zemi Eiropā", kur krievu valodu var „droši lietot arī saskarsmē ar oficiālām personām". Turklāt atļauju izsniedz pat ne 30, bet septiņu dienu laikā un to iespējams nokārtot bez pircēja klātbūtnes.
Savdabīga ekstra ir iespēja Latvijas bankās kreditēties tiem „investoriem", kam pat dzīvoklim naudas nepietiek. Neskatoties uz to, ka Maskavā līdzīga standarta dzīvoklis maksā divas līdz piecas reizes dārgāk nekā Rīgas analogs, tomēr pat šo līmeni daudzi „investori" nesasniedz. Bankas ir pakalpīgas. "Citadele Asset Management" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs. Savā izsmeļošajā un klientam draudzīgajā intervijā (kur viņa amats ir minēts kā "Руководитель дирекции управления частным капиталом банка Citadele") paziņo, ka Krievijas klientiem piedāvājums ir ļoti pretimnākošs - banka finansē līdz pat 80% no nepieciešamās summas, bet maksimālais kredīta atmaksas ilgums ir 35 gadi (!!!). Personīgi es nepazīstu nevienu latvieti, kurš būtu saņēmis kredītu uz šādiem nosacījumiem.
Kreditēšanas elements šo uzturēšanās atļauju "investoru" aktivitāti padara par sabiedrības krāpšanu. Jo, patiesi, tikai latviešu politiķu cinismā ir iespējams iestāstīt, ka valsts ekonomiku ceļ ģimene no Maskavas Biruļovkas mikrorajona, kas pilnā sastāvā iepilotē Rīgā, nodibina fiktīvu juridisku personu vai pat bez tās, četru līdz sešu nedēļu laikā saņem kredītu dzīvokļa pirkšanai.
Kroplīgā uzturēšanās atļauju sistēma izraisa vietējo vēsturisko iedzīvotāju izspiešanu no dzīvesvietām, nekustamā īpašuma cenu celšanos. Pamatiedzīvotāji tiek izspiesti no Latvijas, bet tiek masīvi veicināta un labvēlīgi kultivēta, faktiska kolonistu iebraukšana.Jāpiemin, ka uzturēšanās atļauju plaša patēriņa rosinošs faktors ir Latvijas iedzīvotāji - īpaši toleranti, labticīgi, iebaidīti un pasīvi savu tiesību aizstāvēšanā, kas nodrošina izcilu augsni uzturēšanās atļauju tirdzniecībai un būtisku savu tiesību ierobežošanas pieļāvumu. Latvija ir rets gadījums, jo praktiski gandrīz visur tieši pašvaldības un vietējie iedzīvotāji ir tie, kuri izdara spiedienu savas komūnas interešu aizstāvībā, visbiežāk ar plašu rezonansi atbalstošos vietējos medijos.
Melnkalnē situāciju piekrastē aktīvi atspoguļoja „Vijesti" mediju grupa. Melnkalnes nevalstiskās organizācijas, kuru fokusā ir politiskie procesi, uzturēšanās atļauju un īpašumu izpārdošanas jautājumā nostājās sabiedrības interešu pusē, veicot izvērstus pētījumus un informējot sabiedrību par kritisko situāciju, kas saistīta ar uzturēšanās atļauju pirkšanu, nekustamā īpašuma tirgus izkropļošanu un Krievijas netīrās naudas plūsmām valstī. Krasā atšķirībā no Latvijas, kur šis potenciāls ir vārgulīgs un eliti komplimentējošs, Melnkalnē NVO ir spējīgas sagatavot spēcīgu faktoloģiski argumentētu situācijas analīzi.
Eiropā tieši pašvaldību iedzīvotāji nosaka, kādus nekustamo īpašumu pircējus tās vēlas redzēt savās teritorijās. Šveicē pircējiem, kas nav ES pilsoņi, tai skaitā krieviem, nepārdod īpašumus Ženēvā, Cīrihē un to apkārtnē, bet ir iespējas iegūt īpašumu attālākos kantonos. Ja Latvijā Engures pašvaldība un iedzīvotāji pieļauj Ļeņinku un Putinku būvniecību ar krāšņām totalitāro simbolu reklāmām, tad Melnkalnes Dalmācijas kaimiņi - horvāti- pat vislielākā naudas spiediena apstākļos nepieļāva krievu pircēju invāziju. Efektu var redzēt jebkurš, kurš mēģinās salīdzināt Horvātijas Dubrovniku kantona un Melnkalnes piekrasti sezonas laikā.
Somijā savukārt nav iespējama uzturēšanās atļauju iegāde uz īpašuma pirkšanas rēķina, bet to var iegūt, pierādāmi nodarbojoties ar biznesu. Īpašumu izīrēšana Somijā nav uzskatāma par biznesu, uz kura pamata izsniedz uzturēšanās atļauju. Sākot ar 2010.gadu, Somijas masu informācijas līdzekļi regulāri ziņo par pretkrievu noskaņojumu somu sabiedrībā, saistot to ar Krievijas pārceļotājiem. 2011.gadā Dienvidsomijā notika jauno krievu nopirkto īpašumu vandālisma sērijas, kurām bija raksturīgas ar sarkanu krāsu noziestas izdemolēto dzīvokļu sienas. Tomēr arī miermīlīgākie Inaras ezera apkaimes iedzīvotāji pauda savu satraukumu par iespējamām „krievu sādžu" celšanām skaistajā novadā. Somijā laikā, kad izvērsās šī cīņa, Somijas nacionālisti ieguva lielu iedzīvotāju atbalstu un ir piedzīvojuši strauju popularitātes augšanu, kāpinot balsis vēlēšanās no 2,4% uz 23% .
Virkne valstu jau pirms četriem vai pieciem gadiem ir veikušas uzturēšanās atļaujas atcelšanu, kā tas ir Maltas gadījumā, vai padarījušas to komplicētu, kā tas ir Kiprā. Pilnībā no ne-ES pircējiem ir atteikušies čehi.
Atcerēsimies, ka termiņuzturēšanās atļauja pēc pieciem gadiem var tikt pārvērsta par pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet pēc desmit gadiem var tikt pieprasīta pilsonība.
Saruna par iebraukušo integrāciju nav nopietna. Latviešu politiķiem jau sen būtu bijis cilvēkiem jāpaskaidro, ka integrācija nav iespējama, integrējamo kritiskais skaits ir lielāks nekā jebkuras tautas absorbcijas spējas. Latvijas kritiskā masa sen jau ir pārsniegta un Latvija ir izgāzusies vienotas skolas izveidē valsts valodā.Maza vēsturiska atgādne: lai cik fanātiska patlaban būtu premjera Dombrovska apsēstība ar uzturēšanās atļauju „biznesu par investīcijām", tā nav viņa ideja. Uzturēšanās atļaujas ir Saskaņas centra radīts projekts jeb, kā to medijiem uzsvēra Nils Ušakovs, viņa personiskā iniciatīva. Par uzturēšanās atļaujām pagājušā Saeimas sasaukuma laikā nobalsoja Tautas partija un Saskaņas centrs.
Uzturēšanās atļaujas pēc savas būtības ir ekstra, privilēģija, ko piešķir ārzemniekam. Kvotas un reālas investīcijas, ko rūpīgi pārbauda - tas ir cienījamas valsts uzturēšanās atļauju ceļš. Tajā pat laikā uzturēšanās atļaujas kā jebkura resursa iztirgošana nav veids, kā attīstīt ekonomiku. Vēl jo vairāk - no tā nevar būt atkarīga valsts ekonomiskā stabilitāte. Ja šis arguments tiek lietots politiskā diskursā, tad rodas nopietnas šaubas par valdošās politiskās elites pārstāvju atbilstību ieņemamajiem augstajiem amatiem.
Vēlos beigt savu rakstu tāpat kā 2011.gadā, kad rakstīju par uzturēšanās atļaujām krievu skolu kontekstā - neesmu pret uzturēšanās atļaujām Latvijā principā, ja tās ierobežo kvotas un tās tiek izsniegtas uz izcilu reālu biznesa investīciju pamata. Esmu pret vientiesību. Vientiesi un viņa ģimeni izmanto nežēlīgi, ilgi un daudz, pa laikam atgādinot, ka viņš pats pie šīs situācijas ir vainīgs.
Bet mēs taču esam gudra tauta...?
Autore ir komunikācijas risku analītiķe
