Šajās vēlēšanās audzis latviešu atbalsts partijai «Saskaņa», turpretī krievvalodīgo vēlētāju atbalsts latviskajām partijām palicis nemainīgs, aģentūrai LETA sacīja «Latvijas faktu» vadītājs, sociologs Aigars Freimanis.
Pēc «Latvijas faktu» veiktajām vairākām priekšvēlēšanu aptaujām socioloģisko aptauju kompānija secinājusi, ka šajās Saeimas vēlēšanās par «Saskaņu» balsojuši 80% krievvalodīgie vēlētāji, bet 20% - latviski runājošie. Pēc Freimaņa teiktā, iepriekšējās vēlēšanās par «Saskaņu» balsoja 10% latviski runājošo.
«Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis. Tiesa, nevar teikt, ka būtu notikusi kāda etniska revolūcija un «Saskaņa» būtu kļuvusi par dažādu tautību vienādi atbalstītus spēku,» uzsvēra sociologs.
Savukārt, runājot par krievvalodīgo vēlētāju atbalstu latviskajām partijām, Freimanis stāstīja, ka šis atbalsts palicis nemainīgs.
«Katru no latviskajām partijām atbalsta neliels procents krievvalodīgo. Piemēram, Nacionālo apvienību - ap 2-3%, «Vienotību» - gadu no gada ap 5-9%, bet lielākais atbalsts ir «Zaļo un zemnieku savienībai» - ap 10%,» atzina sociologs.
Kā ziņots, 12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija «Saskaņa» - 24 deputātu vietas. «Vienotība» jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 21, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - 17 vietas.
Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā «No sirds Latvijai» (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
http://ritvars.wordpress.com/2014/06/18/krievu-partiju-puduris-kapec-krievu/
Kā parasti arī Eiroparlamenta vēlēšanās konstatējams krievu partiju puduris, kur šoreiz ietilpa “Saskaņa”, Krievu savienība, “Alternative”, Sociālistiskā partija un, kā gadījās, kā ne, Atdzimšanas partija. Kopā šīs partijas saņēma 25,2% balsu, kas ir jūtami mazāk nekā 2011.g. Saeimas vēlēšanās (toreiz krievu partiju puduri veidoja SC, PCTVL, LPP/LC un “Tautas kontrole”, kas kopā guva 32,1% balsu) un tikpat, cik 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu (“par” — 25,0%). Balsu īpatsvaru vislielākā mērā noteikusi latviešu un krievu vēlētāju aktīvitātes starpība: 2011.g. aktīvitāte bija līdzīga, bet 2012.g. un šogad cītīgāk balsoja latvieši. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2006.g., kad “Saskaņai” pudurī bija nopietna konkurence — iekšējais spēku samērs bija: “Saskaņa” 52%, Krievu savienība 26%, “Alternative” 15%, Sociālistiskā partija 6%. Tas gan nekādi nemainīja puduŗa būtību, partiju balsu kopskaita īpatsvaram pašvaldību griezumā ir +0,976 korrelācija ar vēlētāju īpatsvaru 2011.g. tautskaitē, kuŗi mājās parasti runā krieviski. Grafikā tas izskatās šādi:
«Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis. Tiesa, nevar teikt, ka būtu notikusi kāda etniska revolūcija un «Saskaņa» būtu kļuvusi par dažādu tautību vienādi atbalstītus spēku,» uzsvēra sociologs.
Savukārt, runājot par krievvalodīgo vēlētāju atbalstu latviskajām partijām, Freimanis stāstīja, ka šis atbalsts palicis nemainīgs.
«Katru no latviskajām partijām atbalsta neliels procents krievvalodīgo. Piemēram, Nacionālo apvienību - ap 2-3%, «Vienotību» - gadu no gada ap 5-9%, bet lielākais atbalsts ir «Zaļo un zemnieku savienībai» - ap 10%,» atzina sociologs.
Kā ziņots, 12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija «Saskaņa» - 24 deputātu vietas. «Vienotība» jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 21, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - 17 vietas.
Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā «No sirds Latvijai» (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
http://ritvars.wordpress.com/2014/06/18/krievu-partiju-puduris-kapec-krievu/
Krievu partiju puduris: kāpēc krievu
Trešdiena, 18.06.2014. — RitvarsKā parasti arī Eiroparlamenta vēlēšanās konstatējams krievu partiju puduris, kur šoreiz ietilpa “Saskaņa”, Krievu savienība, “Alternative”, Sociālistiskā partija un, kā gadījās, kā ne, Atdzimšanas partija. Kopā šīs partijas saņēma 25,2% balsu, kas ir jūtami mazāk nekā 2011.g. Saeimas vēlēšanās (toreiz krievu partiju puduri veidoja SC, PCTVL, LPP/LC un “Tautas kontrole”, kas kopā guva 32,1% balsu) un tikpat, cik 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu (“par” — 25,0%). Balsu īpatsvaru vislielākā mērā noteikusi latviešu un krievu vēlētāju aktīvitātes starpība: 2011.g. aktīvitāte bija līdzīga, bet 2012.g. un šogad cītīgāk balsoja latvieši. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš 2006.g., kad “Saskaņai” pudurī bija nopietna konkurence — iekšējais spēku samērs bija: “Saskaņa” 52%, Krievu savienība 26%, “Alternative” 15%, Sociālistiskā partija 6%. Tas gan nekādi nemainīja puduŗa būtību, partiju balsu kopskaita īpatsvaram pašvaldību griezumā ir +0,976 korrelācija ar vēlētāju īpatsvaru 2011.g. tautskaitē, kuŗi mājās parasti runā krieviski. Grafikā tas izskatās šādi:
Saistība tik līneāra, ka ļāvu ekselim regresijas taisni piezīmēt. y=0,91x+0,01. Tātad, ja x=0, tad y=0,01. Ja x=1, tad y=0,92. Kur krievu nav, par visām krievu partijām kopā balso 1%. Kur krievi vien, 92%. Tātad arī par galveno krievu partiju — “Saskaņu”— balso mazāk nekā 1% latviešu. Ja līdz Saeimas vēlēšanām dzirdēsit kādu apgalvojam, ka par “Saskaņu” balso vairāk, tad, mīlīši, ziniet — melo.
