piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

Par KGB darbošanos mūsdienās


2012.g.27.dec. Maskavā sākās tiesas prāva pret ASV pilsoni Sergeju Magņitski, kurš miris Kremļa cietumā pirms trim gadiem. Tam visam ir putinisks rokraksts, lai ar meliem, demagoģiju slēptu savus noziegumus, jo amerikāņi pieņēma sankcijas pret tiem, kas viņu notiesāja. KGB ir sava sistēma, kā izrēķināties ar opozīciju. Protesta gājiena vadītāju Navaļniju arestēja un apsūdzēja izdomātos pārkāpumos, citus40 cilvēkus iegrūda speciālos autobusos, noturēja visu nakti, tad atbrīvoja. Kad Tallinā pārvietoja ‘bronzas zaldātu Aļošu’, tad Kremlis iesūtīja pilsētā krievu jauniešu bandas no grupējuma ''naši'', kas laupīja veikalus, dauzīja skatlogus, dedzināja utt., lai visi redz, cik tauta ir nikna, ja aizskar ''zaldātu''.
Kad 2009.g. 13. janvārī Rīgā notika grautiņi, liela krievu jauniešu grupa, turot Krievijas karogu, bļāva „ROSSIJA”. Neviens netika aizturēts, vispār šī krievu grupa netika pieminēta apsūdzības dokumentos. Laikam kādam tas bija izdevīgi. Kad Maskavā protestētāji pulcējas gājienam, tajā vietu ieņem arī jaunieši no Putinam uzticamās bandas „naši” un noskaņojums protestētājos izmainās. 2008.g.augustā,kā tagad atzinis Medvedjevs, Krievija Gruzijā iebrukusi ar mērķi nepieļaut, ka tā iestājas NATO Toreiz tanki šāva, bumbvedēji meta bumbas, mājas sabruka, cilvēki tika nogalināti un politiķi parunājās.
Decembrī Kremlis paziņoja, ka 2013.gadā Krievija un Baltkrievija rīkos militāros manevrus pie Baltijas valstu robežām. Rokraksts ir pazīstams - ik pa laikam šai valstij patīk izmēģināt kādu jaunu ieroci un to cildināt kā izcili labu, bet, skatoties kaimiņvalsts TV, var uzzināt, ka cilvēki slimo ar tuberkulozi, liels ir ar HIV vīrusu slimo skaits, pavisam bēdīgs stāvoklis ir ar alkoholismu un narkotisko vielu izplatību. Nerūpēties par savu tautu - tas arī pieder tam pašam rokrakstam.
ATIS SKALBERGS

Par [VDK/KGB] aģentiem, kas aizstāv padomju laikus


Nesen iznākusi vēsturnieka Jura Pavloviča grāmata'' Padomju Latvijas ikdiena''. Tā ir tendenciozi uzrakstīta grāmata, kas aizstāv padomju režīmu, stāsta par dažādām sadzīviskām lietām, kas bijušas labas, izvairās runāt par būtiskiem politiskiem jautājumiem, par VDK darbību. par rusifikāciju, militarizāciju. Par izsūtīšanām 1949.g.martā raksta kā par sliktu pasākumu, neko nenosodot, nemeklējot šī nozieguma cēloņus padomju ideoloģijā it kā pieradinot lasītāju, ka tas nav nekas sevišķs. Grāmatas sākumā autors atzīst, ka nepretendē uz zinātniskumu, bet grib tikai pateikt savas domas par tiem laikiem. Viņš neslavē to, bet modina nostaļģiju par to laiku, izvairās skart padomju režīma noziegumus.
Grāmatas būtību atklāj vēstures Dr. Ritvars Jansons ''Latvijas Avīzē'' 2012.g.20.decembrī, pārliecinoši parādot, ka tā grāmata ir melu pilna un pēc būtības kalpo padomju režīma maigai aplūkošanai, izplatot negodīgu informāciju. Ja to izlasa jaunietis bez priekšzināšanām, tad viņš tiek maldināts. Uzreiz uzrakstīt cildinošu grāmatu par padomju sistēmu būtu stulbi, tāpēc naidīgie spēki sāk ar nostalģisku pļāpāšanu. Tāda informācija ir vajadzīga mūsu valsts ienaidniekiem, lai pieradinātu pie citiem uzskatiem. Tas ir mērķtiecīgs, ļauns darbs, kas gadu gaitā patiesībai uzvilks melīgas krāsas tīklu.
Decembrī iznāca VDK Aģenta divi dzejoļu krājumi, kas neko pret mūsu valsti sliktu nesaka, viņš pieradina pie domas, ka tie, kas ticēja KGB augstā virsnieka IMANTA ĻEŠINSKA atmiņām par čeku, jau daudz ko ir aizmirsuši. Nule pieminētais aģents 1978.g. 5.septembrī kopā ar sievu un meitu Vašingtonā pieprasīja politisko patvērumu un uzrakstīja atmiņas par čekas aģentiem un darbības veidiem. Tās derētu izdot atkārtoti, jo tur minētie fakti un personas noder arī šodien.
2012.g. 25. decembrī Latvijas radio bija diskusija par padomju laikiem ar visai pozitīvu noskaņu. Tātad darbojas VDK tīkls, kas plānveidīgi dara savu darbu. Ir zināms. ka Ordeņu kapitulā, kur komisija spriež, kam piešķirt valsts apbalvojumus, darbojas VDK aģents. Viņi ir aktivizējušies dažādās vietās. Par to saukšanu pie atbildības jārūpējas attiecīgām iestādēm. ČEKAS maisi joprojām nav atvērti. Tāda ir tā patiesība.
       ATIS SKALBERGS

Krievu valodā rakstot: vieni musina, citi izglīto

04.01.2013 Franks Gordons
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369409:krievu-valod-rakstot-vieni-musina-citi-izglto&catid=93:la-komentri&Itemid=440 class= 

Rīgā tagad iznāk tikai viens vienīgs krievvalodīgs dienas laikraksts, toties divtik kaujiniecisks: Bļinova un Kirilova vadībā mobilizētas, var teikt, asākās spalvas. Visasākā ir Nikolajam Kabanovam, kurš "Vesti" pielikumā "7 sekretov" apgalvo, ka Latvijas varturi pārspējuši zinātniskās fantastikas lielmeistarus, pat nupat mūžībā aizgājušo Reju Bredberiju. 

Kas tad noticis? Kratīšana "četru pieaugušu vīriešu" (Girsa, Lindermana, Osipova un Peskova) dzīvokļos, turklāt "vienlaikus Rīgā, Ļibavā un Dvinskā". 
Tātad Liepāju un Daugavpili Kabanova atlantā velti meklēt. Kabanovam, var saprast, žēl to desmit vai pat simttūkstoš latu, ko Drošības policija tērējusi, izsekojot šo "četru pieaugušo vīriešu" gaitām. Latviju Kabanovs raksturo kā "riebīgu policejisku valsti" un atgādina, ka decembris, kad notika minētās kratīšanas, vispār ir kaut kāds sasodīts mēnesis: 1934. gada 1. decembrī taču tika nošauts Kirovs. Un šāvējs bija Nikolajevs, kam Kirovs gribējis atņemt viņa "visai drausmīga paskata (strašnovatoj) latvisko sieviņu Mildu Drauli".
Murgains atgādinājums, nudien. Bet Kabanova mājiens ir nepārprotams: Latvijā briest – pagaidām vēl tikai psihisks – terors. "Es personīgi," raksta Kabanovs, "grasos pretoties šīs šaušalīgās mašīnas kustībai. Un jūs?" Kabanovs musina lasītājus, un antilatviskais jeb letofobiskais zemteksts 
sprauktin spraucas ārā.
Labi vēl, ka Rīgā krievu valodā iznāk kompānijas "Belokon holding" žurnāls "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") ar savu aktuālo tīmekļa portālu freecity.lv. Un mums ir prieks uzzināt, ka šā izdevuma žurnāliste Kristīne Moržāne saņēmusi Valsts valodas aģentūras balvu "Valodas stāstnieks 2012".
Šī žurnāliste, kas raksta krievu valodā, šajā izdevumā nākusi klajā ar virkni patiesi sirsnīgu rakstu par svētīgiem latviešu un krievu kontaktiem, par t. s. internacionālām ģimenēm, par sekmīgu krievvalodīgo integrāciju latviskā vidē.
Vieni musina un kūda, citi – tai pašā kirilicā – apgaismo un izglīto. Diemžēl kabanovi ir skaļāki un spalgāki.