pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Franks Gordons pret Latkrieviju

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=335970:atspkojot-latkrievijas-entuziastu-argumentus-&catid=93:la-komentri&Itemid=295
10.12.2011 Franks Gordons 
Nu "Saskaņas centrs" ("SC") ar abiem U – Urbanoviču un Ušakovu – priekšgalā ņēmies šantažēt t. s. latviskās partijas: ja Saeima piekritīs tam, ka tur, kur krievvalodīgo daudz, tie varētu komunicēt ar valsts iestādēm krieviski, tad "SC" deputāti nelauzīs zvērestu un nebalsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.


Bet ko šis piedāvātais kompromiss nozīmētu? Ka krievu mēle iegūs reģionālas valodas statusu. Bet kur tad šī "lingvistiskā kopiena" dzīvo kompakti? Būs jāveido reģions "Purčik" (Purvciems) vai reģions "Dvinsk" (Daugavpils), jo šos vietvārdus latviski tik grūti izrunāt, vai ne?
Taču – jokus pie malas. Pati par sevi Lindermana, Osipova un Gapoņenko iniciatīva ir vistīrākā provokācija; ar divām valsts valodām Latvija kļūtu par Latkrieviju, un starptautisko tiesību aspektā šāds nosaukums būtu pilnīgi leģitīms – atcerieties Austroungāriju un Čehoslovākiju! Ņemsim vērā, ka tiem 40% Latvijas krievvalodīgo kaimiņos atrodas Krievijas Federācija ar vismaz 110 miljoniem etnisko krievu. Samērs, kas salīdzināms ar 1938. gada situāciju, kad Sudetijas vāciešus pret čehiem musināja Lielvācija ar tās 70 miljoniem "Herrenvolk'am" (kungu tautai) piederīgajiem.
Latkrievijas entuziasti neskopojas ar argumentiem par labu oficiālai divvalodībai Dievzemītē. Tos viegli atspēkot.
Nenogurdināmais Nikolajs Kabanovs avīzē "Vesti segodņa" raksta, ka Savienotajās Valstīs spāņu valoda izplatības ziņā ir otrā pēc angļu valodas un tur bieži vien lasāmi publiski norādījumi abās valodās. Taču tā ir tīri praktiska padarīšana, īpaši ASV dienvidrietumu pavalstīs, un nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka angļu valoda tur no krasta līdz krastam ir vienīgā oficiālā. Šī lielvalsts "pauž sevi" angliski. Punkts.
Tai pašā avīzē liek galdā argumentus kāds Aleksandrs Olbiks. Viņš vaicā, kāpēc zviedru valoda, kas ir dzimtā tikai sešiem procentiem Somijas iedzīvotāju, tur ir valsts valoda? "Latvijas Avīzes" 6. decembra numurā Juka Rislaki paskaidro: "Likumā noteikts, ka zviedri iemācās somu valodu, bet somi – zviedru valodu (..) Zviedriski runājošie somi vienmēr ir dzīvojuši Somijā, ir patrioti, visi ir pilsoņi un visos karos cīnījās par Somiju." Tātad – īpašs gadījums!

Olbiks mums stāsta, ka Indijas kaklakungu un kolonizatoru valodai – angļu mēlei – tur ir valsts valodas statuss. Tāpēc ka Indija tautību un valodu ziņā ir raiba valsts, un to efektīvi pārvaldīt no viena centra bez angļu valodas būtu grūti. Līdzās "otrajai darba valodai" hindi tur atsevišķās pavalstīs atzītas 22 vietējās valodas. Atkal īpašs gadījums!

Olbiks, protams, mums degunā bāž Šveici – šo turīgo paraugvalsti, kur valsts valodas statuss ir vācu, franču, itāliešu un retoromāņu valodai, kaut gan attiecīgajā valodā runājošo īpatsvars ir 65,7%, 20,4%, 6,5% un 0,5%. Arī tas ir īpašs, pat ļoti īpašs gadījums: šveicieši jau vairākus gadsimtus apzinās sevi par vēsturiski izveidojušos kopību, vāciski Eidgenossenschaft. Sākās ar to, ka dažu novadu (kantonu) zemnieki deva zvērestu: būt vienotiem un pretoties Habsburgu dinastijas kundzībai. Pakāpeniski izveidojās Confederatio Helvetica – CH (tas ir šīs valsts oficiālais nosaukums, turklāt latīņu valodā...).
Tātad, Latkrievijas entuziasti, nejauciet ļaudīm galvu.
Ak tā, paliek vēl Beļģija. Tā ir divvalodīga, tā ir divkopienu valsts, taču tur valoņi un flāmi mīt kompakti katrs savā reģionā, un tikai tas, ka galvaspilsēta Brisele šajā ziņā ir jaukta un tur mājo ne tikai karaļnams, bet arī Eiropas Savienības vadība un parlaments, attur Beļģiju no pilnīgas sadalīšanas divās suverēnās valstīs. Vārdu sakot, Latkrievijai nebūt, jo citādi vairs nebūs Latvijas.

svētdiena, 2011. gada 4. decembris

LPP/LC--> Rīgas partija

TAISĪS JAUNU PARTIJU
2011.g.1.decembrī Šlesera partijas LPP/ LC kongresā tika pieņemts lēmums pašlikvidēties, jo vēlētāji par viņiem nebalso, tāpēc tie neiekļuva Saeimā, saņēma tikai 2,41% balsu. Vēl divas nedēļas pirms 11. Saeimas vēlēšanām Šlesers teica, ka viņš nepieļauj pat domu, ka viņus var neievēlēt. Bravūra bija liela. Tautai bija noriebies šis „dižais” muldoņa. Nepalīdzēja aktīvā reklāmas kampaņa, kad TV rādīja desmit minūšu laikā četras reizes. Cik darbīgs, gudrs un drosmīgs ir par „buldozeru” sauktais Šlesers. Jau pirms 1o.Saeimas vēlēšanām šo politisko avantūristu reklamēja kā vislabāko premjermistra kandidātu, un toreizējā apvienība „Par labu Latviju” ieguva tikai astoņus mandātus. Tur sevi pazemoja eksprezidents Ulmanis, kas daudzreiz balsoja pret Latvijas valsti, tagad viņš atgājis no politikas ar negodu. Partijas likvidēšanās kongresā skanēja meli un meli, piesauca sirdsapziņu, lietoja visskaistākos vārdus, lai raksturotu savu politisko darbošanos. Bet šie blēži jau neaiziet no politikas pavisam, tikai maina nosaukumu. BLĒŽI ir un paliek blēži - tūlīt nebūs jaunās partijas vadībā, bet to kurbulēs no malas. Rīgas vicemērs Andris Ameriks taisīs jaunu partiju, kas 2013. gadā piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. 2. decembrī šis vīrs ieradās pie reliģiskās sektas vadītāja Ļiļadjeva ar 21 sarkanu rozi un sveica to jubilejā. Šī sekta ir ļoti plaša, tai pieder daudzi nekustāmie īpašumi un sektas locekļi paklausīgi nobalsos par to, par ko liks.
ATIS SKALBERGS

SC un pākrievošana: SLINKUMS un Naivums pret nekaunību

SLINKUMS un Naivums pret nekaunību
SC parādījis, ka ir pilnīgi naidīgs Latvijai. Sevi atmaskojis Ušakovs, parakstoties par to, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu. Visiem ir skaidrs, ka SC uzticēties nevar, koalīcijā ņemt nevar. Paies tā kampaņa , ko sarīkoja Lindermans, bet neuzticība šai partijai turpināsies gadiem ilgi. Atceramies tās viltības, ko viņi mums piedāvāja. Vispirms trīs gadus nerunāt par vēsturi un nacionālajiem jautājumiem. Kad to noraidīja, tad nāca jauns ieteikums: veidot jaunu politisko nāciju. Tas nozīmē apmēram to, ka krievi nav okupanti un latvieši nav cietušie. Šādām sadomātām teorijām uzticēties nedrīkst, jo to ierosina krievi, kas sagrāvuši uzticību. Ušakovs tagad nekaunīgi pasaka, lai latvieši iet pie krieviem un sarunā, kā dzīvosim tālāk. Latvieši atbildēja, ka varat nākt pie mums, ja ko vēlaties. Taisnība ir Ušakovam, kad viņš saka: „Tā ir kļūda, ka valsts amatpersonas tagad, kad vāc parakstus, nevēršas pie iedzīvotājiem, neskaidro savu pozīciju un nesaka, kāpēc nevajadzētu iet parakstīties. Bet ar cilvēkiem ir jārunā”. Prezidenta pasivitāte ir apbrīnojama un kritisks noskaņojums pret viņu arvien pieaug. Nacionālās apvienības deputāti aktivizējušies un cenšas nostiprināt ar likumiem Satversmē noteikto, lai dažādi provokatori nevarētu apdraudēt mūsu valsti, valodu, tiesības, kā to tagad redzam Lindermana gadījumā. Nav nekādu šaubu, ka mums naidīgā Krievija centīsies atrast visādas nepilnības likumos, lai rīkotu atkal jaunas provokācijas. Bet kaimiņvalstī ir arī krievi, kas mūs brīdina par staļiniešu aktivitātēm. Novodvorska un daudzas pazīmes liecina, ka tauta lielajā zemē nav apmierināta ar tur valdošo nabadzību, pieaug neapmierinātība ar Putinu , kurš spiests atklāti pateikt, ka vara kļūs stingrāka. Internetā var lasīt krievu politiķu Novodvorskas un Borovoja brīdinājumus Latvijai, ka pret mūsu valsti aktīvi darbojas Kremļa slepenie dienesti un provokācijas ar krievu valodu ir veikls paņēmiens, kā sanaidot tautas un ka tas ir antilatvisko spēku mērķis. Latvijā ir politiķi, kas slinko un neaizstāv savu valsti. Ir liels naivums gaidīt, ka prokremliskie spēki paši rimsies. 2011.g.30.augusts ir pēdējā diena, kad var parakstīties par to krievu valodu. Šobrīd pulkstenis rāda divi dienā jeb 14.00 un vajadzīgo parakstu skaits nav savākts. Vai iespējami krāpšanas gadījumi, es nezinu. Komisija rūpīgi pārbaudīs , vai nav viltojumu. Tas prasīs laiku, tāpēc precīzāko ziņu paziņošana var aizkavēties.
ATIS SKALBERGS